Kā jau apskatījām iepriekšējā lekcijā civiltiesisko attiecību struktūras viens no elementiem ir civiltiesisko attiecību subjekts.
Civiltiesību subjekts ir ikviens tiesību nesējs, kuram ir vai var būt subjektīvās tiesības, neatkarīgi no tā vai viņš izlieto tās vai neizlieto.
Tiesību subjektam tiesībās sinonīms ir persona.
Termins “persona” ir radies Romiešu tiesībās un tulkojumā nozīmē lomu vai masku.
Par personām var atzīt tikai tās būtnes un organizācijas, kas civiltiesībās var spēlēt kādu lomu.
Persona ir tiesību un pienākumu nesējs un tikai personai var piederēt tiesības un tai var uzlikt pienākumus.
Parasti runājot par personu stādamies priekšā cilvēku.
Tas tāpēc, ka visi cilvēki ir tiesību subjekti līdz ar to arī personas.
Taču ne visas personas ir cilvēki.
Civiltiesību zinātnē “persona” ir plašāks jēdziens par cilvēku, jo tiesību subjekti var būt arī dažādas organizācijas.
Līdz ar to civiltiesībās izdala divu veidu tiesību subjektus:
1)Fiziskas personas,
2)Juridiskas personas.
Fiziskas personas radījusi pati daba un tas ir cilvēks.
Personas civilā tiesībspēja ir tās spēja iegūt un realizēt subjektīvās civilās tiesības un pienākumus.
Tiesībspēja ir īpaša juridiska iezīme, ar kuru apveltīta katra persona likumdošanā paredzētos ietvaros no dzimšanas brīža.
Tiesībspēja tiek nosaukta kā juridiska kategorija tāpēc, ka tā nav atkarīga no cilvēka individuālām īpašībām spējām un vēlmēm, bet gan no likumdevēja.
Tiesībspēja piemīt fiziskām personām neatkarīgi no tā, vai persona iegūst kādas no tā, vai persona iegūst kādas subjektīvas tiesības vai neiegūst.
Fiziska persona pamatojoties uz tiesībspēju un likumdošanā paredzētiem juridiskiem faktiem var iegūt konkrētas subjektīvas tiesības. )P: Jebkura fiziska persona var būt par mantojuma tiesību subjektu, bet, lai viņa iegūtu subjektīvās tiesības uz mantojumu, ir nepieciešams juridisks fakts, kas ir mantojuma atstājēja nāve)
Fizisku personu tiesībspējas pazīmes ir šādas:
1)Vienlīdzība.
2)Garantētais raksturs.
1)Fizisku personu tiesībspējas vienlīdzība nozīmē to, ka visiem tā ir vienāda.
Tā nav atkarība no vecuma, fiziskas vai psihiskas veselības, dzimuma vai kādām cilvēka īpašībām, kā arī no viņa gribas izteiksmes.
2)Fiziskas personas tiesībspējas garantētais raksturs ir tās patvaļīgas atņemšanas vai ierobežošanas nepieļaujamība.
Neviens nevar būt ierobežots tiesībspējā citādi kā tikai likumdošanas noteiktos gadījumos un kārtībā, pie kam tikai uz noteiktu laiku.…
