Kāzuss – casus (uzdevums, gadījums, kas jārisina)
Civillikums sastāv no 4 daļām:
1.daļa Ģimenes tiesības
2.daļa Mantošana
3.daļa Lietu tiesības
4.daļa Saistību tiesības
Civiltiesību avoti
Civiltiesību avoti – ārējās formas, kas satur civiltiesiskās normas.
Galvenie tiesību avoti:
LR Konstitūcija;
Romiešu civiltiesības;
Civillikums;
Civilprocesa likums;
Dažādi likumi, MK noteikumi, lēmumi un instrukcijas.
Civiltiesību subjekti – tie ir, kas var uzņemties tiesības un pienākumus un realizē tos.
Pastāv 2 veidu subjekti:
Fiziskas personas;
Juridiskas personas.
Fiziskas personas – cilvēki, kā dzīvas būtnes, kuras var uzņemties tiesības un realizēt pienākumus.
Par fizisku personu cilvēki kļūst piedzimstot un beidzas ar nāvi.
Juridiska persona ir dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai un sastāv no atsevišķām fiziskām personām.
Juridisku personu var veidot arī viena fiziska persona.
Pēc Civillikuma 1400.p.par vislielāko juridisko personu uzskata valsti, pašvaldības, nodibinājumus un citādas apvienības, kurām ir piešķirts juridiskas personas statuss. Galvenās juridiskas pazīmes:
1.Mērķis – jābūt ilglaicīgam un noteiktam. Jābūt tiesiskam;
2.Mantas nošķirtība – vienas personas mantai jābūt nošķirtai no citu juridisku un fizisku personu mantas;
3.Atzīšana no valsts varas. Kad juridiska persona uzsāk savu darbību jābūt reģistrētam Uzņēmumu reģistrā un beidzot savu darbību jābūt izsvītrotam no Uzņēmumu reģistra.
TIESĪBSPĒJA UN RĪCĪBSPĒJA
Tiesībspēja – spēja būt par tiesību un pienākumu subjektu un tā rodas ar piedzimšanu
un beidzas ar nāvi. Tā ir atkarīga no cilvēka garīgajām īpašībām.…
