Uz zemeslodes ir ļoti lieli dabasgāzes krājumi (aptuveni 1015 m3). Sevišķi ar gāzi ir bagāta bijusī Padomju Savienības teritorija. Šī vērtīgākā kurināmā galvenās atradnes ir Rietumsibīrijā, Volgas-Urālu baseinā, Vidusāzijā, Ukrainā un Ziemeļkaukāzā.
Sastāvs
Dabasgāzes galvenā sastāvdaļa ir metāns CH4 . Vēl bez tam dabasgāzes sastāvā ietilpst arī etāns C2H6, propāns C3H8 un butāns C4H10. Pastāv arī likumsakarība: jo lielāka molekulmasa attiecīgajam ogļūdeņradim, jo mazāk ir šīs gāzes dabasgāzes sastāvā.
Izmantošana
Dabasgāzi galvenokārt izmanto par lētu un ērtu kurināmo. Dabasgāze izdala mazāk vielu, kas piesārņo gaisu. Dabasgāzei sadegot rodas daudz siltuma. Dabasgāzes 1 m3 siltumspēja ir aptuveni 35 600 kJ. No dabasgāzes galvenās sastāvdaļas – metāna – rūpniecībā iegūst etilēnu un acetilēnu.
Nosaukums naftas gāzes radies tāpēc, ka dabā šīs gāzes ir sastopamas kopā ar naftu. Dažās atradnēs naftas gāze ir uzkrājušās lielos daudzumos virs naftas, bet citās – paaugstinātā spiedienā izšķīdušas naftā.
Vēl nesen naftas gāzes neizmantoja un atradnes vietās sadedzināja. Taču tagad tās uztver un lietderīgi izmanto par augstvērtīgo kurināmo un izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā. Naftas gāzēs salīdzinājumā ar dabasgāzi ir mazāk metāna, bet vairāk citu ogļūdeņražu.
Naftas gāzes, karsējot dažādos temperatūru intervālos, sadalās vairākās frakcijās. No dažādām naftas gāzes frakcijām izdala arī atsevišķi piesātinātos ogļūdeņražus (etānu, propānu, butānu u.c.), no kuriem savukārt iegūst nepiesātinātos ogļūdeņražus.…
