• Bērna ES atzīšana, tādu prasību izvirzīšana, kas atbilst bērna emocionālajai uztverei un vajadzībām.
• Nevar uzspiest bērnam tikai savas domas, savu rīcību. Audzināšanai jārisinās saskaņā ar paša bērna vēlmēm un interesēm. Bērna piespiešana pretēji viņa gribai izraisa pretošanos.
• Ja pieaugušie uzmanīgi uzklausa bērnu, runā un nodarbojas ar viņu kā ar sev līdzvērtīgu, mazais atklāj savas domas, vajadzības, kļūst darbīgs, pieaugušo sāk vērtēt kā palīgu.
• Sāk ar fiziskā ES apzināšanos. Svarīgi ir tas, kā vecāki uztver savu bērnu, kā pret viņu izturas – pieaugušo attieksme pret bērnu, viņa ārējo izskatu un iekšējo pasauli. Ja tas ir negatīvs un to iestāsta bērnam (tu esi resns, neveikls utt.), tad bērns sevi par tādu uzskatīs varbūt pat visu mūžu. Sava ES atzīšana ir saistīta ar to, kā bērns vērtē pats sevi, vai viņš sevi pieņem.
• Bērns, kas apzinās savu ES, pret sevi un savu izskatu izturas pozitīvi, uzticas pieaugušajam, iesaistās sarunās, uzdod jautājumus. Bērns ar augstu pašnovērtējumu izvēlas sarežģītākas rotaļas, uzdevumus un sasniedz vairāk.
• Pozitīva ES tēla veidošanos veicina bērna darbīgums. Darbs – kā svarīgs bērna personības veidošanās faktors. Ļaut bērnam būt patstāvīgam, neapslāpēt tieksmi būt patstāvīgam – palīdzēt un mācīt arvien sarežģītākus darbiņus.
…