Inženierpsiholoģija un operatora darbs
Atkarībā no uzdevumiem, var izšķirt vairākus kontroles veidus:
1.pētnieciskā kontrole – runa ir par operatora psihiskā stāvokļa kontroli, tā ir domāta gadījumiem, kad ir jaunas izstrādes, jauni ergonomiskie izstrādājumi, projekti, konstrukcijas un tad pētnieciskos nolūkos, pirms tas tiek palaists ražošanā, mēģina noteikti kā jūtas cilvēks šajā jaunajā darba vietā, vai nogurst, vai liela spriedze, liek strādāt šajā jaunajā situācijā un kontrolē;
2.konstatējošā kontrole – nosaka cilvēka psihisko un veselības stāvokli pirms darba maiņas. Transporta vadītāji, piloti.
3.prognozējošā kontrole – to veic darba laikā, ar nolūku paredzēt iespējamo nelabvēlīga stāvokļa iestāšanos darba laikā. Uzdevums ir prognozēt vai paredzēt pirms tas notiek, lai novērstu nelabvēlīgas sekas. Runa ir par situācijām, kad cilvēks veic svarīgus darbus un kļūdas var dārgi maksāt.
Šo kontroles veidu var iedalīt sīkāk: fizioloģiskā stāvokļa kontrole un psiholoģiska stāvokļa kontrole, kā arī bioķīmiskais. Jebkuru cilvēka psiholoģisko un fizisko stāvokli var novērot – fizioloģiskais, subjektīvais, uzvedības, psihiskais. Var selektīvi sekot, piemēram, kā mainās asins spiediens, kas notiek ar smadzeņu biostrāvu. Šie rādītāji labi atspoguļo cilvēka funkcionālo stāvokli.
Piemērs – šaha spēle, augsta līmeņa sacensības. Interesēja, kas notiek ar sirdsdarbību un tika reģistrēta kardiogramma. Kamēr cilvēks pastaigājas, gaidot otra gājienu, kardiogramma ir mierīga, tiklīdz cilvēks izdara savu gājienu, spriedze pieaug. Kad lēmums tiek pieņemts, un sāk pastaigāties, kardiogramma atkal normalizējas.
Fizioloģiski var kontrolēt, piemēram, acu kustības kontrolē ar speciāliem elektroniem. Labs rādītājs ir arī elpošanas izmaiņas. Cilvēkam pie garīgas slodzes, nemanot pieaug muskuļa tonuss, to var pārbaudīt ar biostrāvu. Visvairāk no sejas saspringumā pieaug tonuss mazajiem muskuļiem, mutei un mutes kaktiņos.
Fizioloģiskie rādītāji ir informatīvi.
Psiholoģiskie rādītāji – reģistrējot kā mainās cilvēka uzvedība, atmiņa. Pie noguruma, pārguruma vai stresa, zūd modrība un bieži vien tiek pieļautas kļūdas, tādēļ, kontrole ļauj laicīgi to novērst. Tie ir efektīvi, bet ir problēma, ja strādājošam cilvēkam vēlamies darba laikā piereģistrēt domāšanas, reakcijas laiku – cilvēks ir jāatrauj no darba. Tādēļ šāda konstatēšana nav reāla. Joprojām tā problēma ir izveidotas tādas metodes, kas netraucē darbiniekam strādāt, vislabāk būtu izveidot bez kontakta metodes, lai kontrolētu viņa stāvokli. Pārdevēja kontrolei izmanto audio ierakstu, kā atbild uz jautājumiem, kā reaģē uz konflikta situācijām, var izmantot diktofonu. Vislabāk var kontrolēt cilvēka balsi, piemēram, ar mikrofona palīdzību, tas labi atspoguļo psihisko stāvokli. Balss bieži vien ir informatīvāka par vārdiem. Runas temps arī dod rādītājus par stāvokli, ja esam noguruši, gan kustības, gan runa kļūst lēnākas, arī skaļums. …
