Darba tiesības

Virsstundu darbs.Ir darbs,kuru darbin. Veic virs normālā darba laika.Tas ir pieļaujams,ja darbin. Un darba dev.par to vienojušies rakstveidā.Darba dev. Ir tiesības nodarbināt darbin. Virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas šādos izņēmuma gadījumos: 1)ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;2)lai novērstunepārvaramas varas ,nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītās sekas,kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;3)steidzama,iepriekš neparedzēta darba veikšanai noteiktā laikā.Šādos gadījumos,ja virsstundu darbs turpinās ilgāk par 6 dienām pēc kārtas,darba dev.ir nepieciešama Valsts darba inspekcijas atļauja turpmākajam virsstundu darbam,izņemot gadījumus,kad līdzīgu darbu atkārtošanās nav paredzama.Virsst. darbs nedrīkst pārsniegt 48 st.četru nedēļu periodā un 200max st. kalendāra gadā.Aizliegts nodarbināt virsst. Darbā grūtnieces,personas jaunākas par 18 g., siev.pēcdzemdību periodā līdz 1 gadam,bet ja sieviete baro bērnu ar krūti-visā baroš. Periodā.
Darba laika organizācija.Nakts darbs- ir ikviens darbs,ko veic nakts laikā vairāk nekā 2st. Ar nakts laiku saprot laikaposmu no pl.22-6.Attiecībā uz bērniem nakts laiks ir laika posms no pl.20-6.Nakts darbinieks ir darbin.,kurš parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas gadā.Nakts darbiniekam normālais dienas darba laiks saīsināms par1 st. Tas neattiecas uz darbin. Kuriem noteikts normālais saīsinātais darba laiks.Nakts darbin. Normālais dienas darba laiks netiek saīsināts ja tas nepieciešams uzņēmuma darbības īpatnību dēļ.N.darbin. ir tiesības veikt veselības pārbaudi,pirms viņš tiek nodarbināts nakts darbā,kā arī tiesības veikt regulāras veselības pārbaudes ne retāk kā reizi 2 gados, bet pēc 50g-reizi gadā.Izmaksas sedz darba dev.Ja n.darbs negatīvi ietekmē darbin. Veselību,darba dev. Jāpārceļ pēc ārsta atzinuma darbinieks piemērotā darbā.N.darbā nevar nodarbināt pers.līdz18g.v.,grūtn.,un siev. Pēcdzemdību atvaļin.līdz1g.,bet ja ar krūti baro-visu barošanas laiku. Darbinieku, kuram ir bērns līdz 3g.v., var nodarbināt nakts laikā tikai ar viņa piekrišanu.
Maiņu darbs.Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu,darba dev. Pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka maiņu darbu.Maiņas ilgums nedrīkst pārsniegt attiecīgai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas darba laiku.Aizliegts norīkot darbinieku 2maiņās pēc kārtas. Viena maiņa nomaina otru laikā,kāds noteikts maiņu grafikā.Ja noteiktajā laikā maiņa netiek nomainīta,darbiniekam,kurš nav nomainīts,ir pienākums turpināt darbu, ja darba pārtraukšana nav pieļaujama.Par to pažiņo darba dev. Tas uzskatāms par virsstundu darbu.Pāreja no vienas maiņas uz otru organizējama maiņu grafikā noteiktajā kārtībā,bet ne retāk kā ik pēc nedēļas.Darba dev. Ir pienākums iepazīstināt darbiniekus ar maiņu grafiku ne vēlāk kā 1 mēnesi pirms to stāšanās spēkā.
Summētais darba laiks.Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajai darbinieku kategorjai noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu,darba dev. Pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiemnosaka summēto darba laiku. Tas nedrīkst pārsniegt 56st.nedēļā un 160 st. 4nedēļu periodā, ja darba koplīgumā nav noteikts citādi. Ja ir noteikts summētais darba laiks,atpūtas laiku darbiniekam piešķir saskaņā ar darba grafiku.
Darba likumdošanas aktu raksturojums.Darba tiesiskās attiecības regulē LR Satversme,Latvijai saistošās tiesību normas,darba likums un citi normatīvie akti,kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.Darba likums un citi normatīvie akti,kas regulē darba tiesiskās attiecības ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem,ja darba devēju un darbinieku tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata.
Darba attiecību puses.Darba devēju un darbinieku tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata.Darbinieks ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.Darba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pam
ata nodarbina vismaz vienu darbinieku.
Darba tiesību principi.Vienlīdzīgu tiesību princips.Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem,drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem,kā arī uz taisnīgu darba samaksu.Šā panta pimajā daļā paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas-neatkarīgi no personas reses,ādas krāsas,dzimuma,vecuma,invaliditātes,reliģiskās,politiskās,vai citas pārliecības,nacionālās vai sociālās izcelsmes,mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem.Tiesības apvienoties organizācijās.Darbiniekiem,kā arī darba devējiem ir tiesības brīvi apvienoties organizācijās un iestāties tajās,lai aizstāvētu savas sociālās,ekonomiskās un profesioņālās intereses.Darbinieka piederība pie šī panta pirmajā daļā minētajām organizācijām vai darbinieka vēlme iestāties tajās nevar būt par pamatu atteikumam noslēgt darba līgumu,darba līguma uzteikumam vai citādai darbinieka tiesību ierobežošanai.
Starptautiskās darba tiesības.Ja starpt.līgumā,ko apstirinājusi Saeima ir paredzēti citādi noteikumi nekā darba likumā,piemērojami starpt. Līguma noteikumi.Darba līgumam un darba tiesisk. Attiecībām piemērojamais likums.Darbinieks un darba dev. Var vienoties par darba līgumam un daba tiesisk.attiecībām piemērojamo likumu.Šāda izvēle nevar darbiniekam atņemt vai ierobežot aizsardzību,kas noteikta ar tās valsts likuma pavēlošajām vai aizliedzošajām normām,kuras likums būtu piemērojams atbilstoši šā panta otrajai, trešajai , ceturt. vai piekt. Daļai. 2)ja darbinieks un darba devējs nav izvēlējušies piemērojamo likumu,darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojams Latvijas likums,ciktāl šā panta 3un4 daļā nav noteikts citādi.3)Ja darbinieks un darba dev. Nav izvēlējušies piemērojamo likumu un darbinieks atbilstoši darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojams šīs citas valsts likums.4)Ja darbin.un darba dev. Nav izvēlējušies piemērojamo likumuun darbinieks atbilstoši darb līgumam savu darbu neveic vienā un tajā pašā valstī,darba līgumam un darba tiesisk. Attiecībām piemērojams tā uzņēmuma atrašanās vietas valsts likums,kurā darbinieks tika pieņemts darbā.5)šā panta 3un4 daļās noteikumi nav piemērojami, ja no lietas apstākļiem izriet,ka darba līgums vai darba tiesisk. Attiecības ir ciešāk saistītas ar citu valsti.Šādā gadījumā piemērojams šīs valsts likums.
Darbinieka nosūtīšana.1)Darbinieka nosūtīšana ir tie gadījumi,kad saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu:a)dara dev. Pamatojas uz līgumu,ko viņš noslēdzis ar personu,kuras labā tiks veikts darbs ,nosūta darbinieku uz citu valsti;b)darba dev.nosūta darbin.uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu;c)darbā iekārtošanas institūc. Kā darba dev. Nosūta darbinieku personai,kuras labā tiks veikts darbs,ja`tās uzņēmums atrodas citā valstī vai arī tā veic savu darbību citā valstī; 2)Nosūtītais darbinieks īr darbinieks,kas noteiktu laiku veic darbu citā valstī,nevis valstī,kurā viņš parasti veic darbu.3)Ja darbin. Nosūtīts vaikt darbu Latvijā,tad neatkarīgi no darba līguma un darba tiesisk.attiecībām piemērojamā likuma šim nosūtītajam darbiniekam nodrošināmi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi,kas paredzēti Latv.normat. aktos,kā arī darba koplīgumos,kuri atzīti par vispārsaistošiem un regulē:a)max darba laiku un min atpūtas laiku;b)min ikgadējo apmaksāto atvaļin.;c)min darba algas likmi,kā arī piemaksas par virsstundu darbu;d)noteikumus par nodrošināšanu ar darbaspēku,jo īpaši ar darbā iekārtošanas institūciju starpniecību;e)drošību, veselības aizsardz. Un higiēnu darbā;f)aizsardzības pasākumus personām,kas ir jaunākas par 18gadiem,grūtn.,siev.pēcdzemdību periodā,kā arī šo personu darba un nodarbinātības noteikumus;g)vienlīdzīgu attieksmi pret vīr.un siev.,kā arī cita veida diskrimin. Aizliegumu.4.Darba dev.kurš nosūta darbin.veikt darbu Latvijā,ir pienākums pirms darbinieku nosūtīšanas rakstveidā informēt Nodarbinātības valsts dienestu par šo nosūtīto darbinieku norādot:a)darbin.vārdu un uzvārdu;b)darba uzsākšanas laiku;c)paredzamo nodarbināšanas ilgumu;d)darba veikšanas vietu;e)darba devēja pārstāvi Latvijā.5)Šie noteikumi neattiecas uz tirdzniecības flotes uzņēmumu kuģu apkalpēm.
Ikgadējo atvaļinājumu piešķiršanas kartība.Piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbin. Un darba dev. Vienošanos vai atvaļin. grafiku,ko sastāda darba dev. Pēc konsultēšanās ar darbin. Pārstāvjiem.Ar atvaļin. gra`fiku un tā grozījumiem iepazīstināmi visi darbinieki,un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam. Darba dev. Ir pienākums,piešķirot ikgadējo apmaks. Atv., pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes.Darbin. var prasīt ikgadējā apm. Atv. Piešķiršanu par pirmo darba gadu,ja viņš pie darba dev. Ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā 6 mēn. Darba dev. Ir pienākums šādu atv. piešķirt pilnā apmērā.Sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apm. Atv. piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atv. vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika,kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba dev.Darbiniekam,kurš ir jaunāks par 18 gadiem,un darbiniekam, kuram ir bērns līdz 3gadu vecumam,ikgadējais apm atv.piešķirams vasarā vai pēc viņa vēlēšanās jebkurā citā laikā.Ja darbinieks,kurš jaunāks par 18 gadiem turpina iegūt izglītību,ikgadējais apm. atv. piešķirams pēc iespējas saskaņojot to ar brīvlaiku izglītības iestādē.Ikgadējo apm. Atv. pŗceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā.
Tiesības uz papildatvaļinājumu.Ikgadējo apmaksāto papildatv. piešķir:1) darbin.,kuram ir3 vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds-trīs darba dienas.2)darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam-ne mazāk kā trīs darba dienas.Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus gadījumus,kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apm. papildatv.
Ikgadējā atvaļinājuma pārcelšana un pagarināšana.Izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apm. atv. piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā,ar darbin. Rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atv. daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par 2nepārtrauktām kalendāra nedēļām.Pārcelto atv daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atv. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz 1 gadu.Šie noteikumi nav piemērojami personām,kas ir jaunākas par 18 gadiem, grūtniecēm un siev.pēcdzemdību periodā līdz1 gadam, bet ja siev. Baro bernu ar krūti –visā barošanas laikā.Ikgad`jā apm.atv. atlīdzināšana naudā nav pieļaujama,izņemot gadījumus,kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atv. nav izmantojis.
Atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas.Darba dev. Pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt viņam atv. bez darba samaksas saglabāšanas.
Darba kārtības organizācija.Darba kārtības noteikumi.Darba kārtību uzņēmumā nosaka darba kārt. noteikumi,darba koplīgums,darba līgums un darba dev. rīkojumi.Darba dev. kas uzņēmumā parasti nodarbina ne mazāk kā 10 darbiniekus,konsultējoties ar darbinieku pārstāvjiem pieņem darba kārt. Noteikumus.Darba kārt. Noteikumi pieņemami ne vēlāk kā 2mēn. Laikā no uzņēmuma darbības uzsākšanas dienas.Darba kārtības noteikumos paredz:1)darba laika sākumu un beigas,pārtraukumus darbā,kā arī darba nedēlas ilgumu.2)darba laika organizāciju uzņēmumā;3)darba samaksas izmaksas laiku,vietu un veidu;4)atv. piešķiršanas vispārējo kārtību;5)darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā;6)darbinieku uzvedības noteikumus un citus noteikumus,kas attiecas uz darba kārtību uzņēmumā.
Ar pieņemtajiem darba kār`tibas noteikumiem iepazīstināmi visi darbinieki. Darba dev. ir pienākums gādāt par to lai darba kārt. Noteikumu teksts būtu pieejams ikvienam darbiniekam.
Vidējās izpeļņas aprēķināšana.Visos gadījjumos, kad darbiniekam saskaņā ar darba likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no darbiniekam aprēķinātās darba samaksas par darbu pēdējos 6 mēnešos.Ja pēdējo 6mēn laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu 6mēn. pirms šī perioda.ja pēdējo 12 mēn. Laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no valsts noteiktās min mēneša darba algas kopsummas pēdējos 6 mēn.Mēneša vid. izpeļnu aprēķina, pēdējo 6mēn. Darba samaksas kopsummu dalot ar 6.Dienas vid. izpeļņu,izņemot samaksu par ikgadējā apmaksātā atv. laiku,aprēķina,pēdējo 6mēn. Darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu.Ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par 6mēn., dienas vai stundas vid. izpeļņu aprēķina no darba samaksas par nostrādātajām dienām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto dienu vai stundu skaitu.Izmaksājamās vid. izpeļņas summu aprēķina, dienas(stundas, mēneša)vid.izp.reizinot ar to dienu(st.mēn.)skaitu,par kurām darbiniekam izmaksājama vid. izpeļņa.Dienas vid. izpeļņu samaksai par ikgadējā apmaksātā atv. laiku aprēķina, pēdējo 6mēn. darba samaksas kopsummu dalot ar darba dienu skaitu šajā periodā.Ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par 6 mēn., dienas vid. izp.aprēķina, darba samaksas kopsummu dalot ar darba dienu skaitu šajā periodā.Par ikgadējā apmaksātā atv. laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vid. izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atv. laikā.
Darba līguma izbeigšana pēc darba dev. uzteikuma vispārējie noteikumi.darba dev. ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu,vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību,viņa spējām vai ar saimniecisku, organizātorisku,tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, šādos gadījumos:1) darbin. bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību;2)darbin.,veicot darbu,rīkojies prettiesiski un ytādēļ zaudējis darba dev. uzticību;3)darbinieks,veicot darbu rīkojies pretēji labiem tikumiem, unšāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu;4)darbin.,veicot darbu, ir alkohola,narkotiku vai toksiska reibuma stāviklī;5)rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību un veselību;6)nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;7)nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums;8)ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;9)samazināts darbinieku skaits;10)tiek likvidēts darba dev.-juridiskā persona vai personālsabiedrība.Ja darba dev. ir nodomājis uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz 1),2),3), 4) 5) punktu viņam ir pienākums pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumu.darba dev. ir jāizvērtē izdarītā pārkāpuma smagums, apstākļi,kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašibas un līdzšinējo darbu.darba dev. var uzteikt darba līgumu ne vēlāk kā 1mēn. laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku vai laiku,kad viņš ir bijis atv. vai nav veicis darbu citu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā 6mēn. laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.Uzteikt darba līgumu 7),8),9) punkta minēto iemeslu dēļ ir atļauts, ja darba dev. nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā uzņēmumā vai citā.Izņēmuma kārtā darba dev. ir tiesības 1mēn laikā celt prasību tiesā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu gadījumos, kas nav minēti šā panta pimajā daļā, ja viņam ir svarīgs iemesls.Tie ir apstākļi, pamatojoties uz tikumības un savstarpējās taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiec.Jautājumu par svarīga iemesla esamību izšķir tiesa pēc sava ieskata.Pirms darba līguma uzteikuma darba dev. ir pienākums noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs.

Termiņu noteikšana.Termiņu nosaka kā kalendāra datumu vai laikaposmu,ko aprēķina gados,mēnešos,nedēļās vai dienās.Termiņu var noteikt arī norādot notikumu,kuram jāiestājas katrā ziņā.Termiņa aprēķināšana.1)Term.sākas datumā vai tā notikuma iestāšanās dienā,kas nosaka šā termiņa sākumu;2)Term.,kas skaitāms gados,izbeidzas termiņa pēdējā dienā attiecīgajā mēnesī un datumā;3)Term.,kas skaitāms mēnešos,izbeidzas termiņa mēneša attiecīgajā datumā.Ja mēnešos skaitāms termiņš beidzas tādā mēnesī,kuram nav attiecīgā datuma,tad terminš izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā;4)Term.kas skaitāms nedēļās,izbeidzas termiņa pēdējās nedēļas attiecīgajā dienā;5)term.kas izbeidzas nedēļas atpūtas dienā vai svētku dienā,par termiņa pēdējo dienu atzīstama nākamā darbdiena;6)term.kas noteikts līdz konkrētam datumam izbeidzas šajā datumā;7)ja term.noteikts kādas darbības izpildīšanai,šo darbību var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pl.24.Ja šī darbība jāizpilda uzņēmumā,termiņš izbeidzas stundā,kad uzņēmumā beidzas darba laiks;8)Visi rakstveida iesniegumi vai paziņojumi,kas nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pl.24,atzīstami par nodotiem termiņā.
Darba koplīguma jēdziens un noslēgšanas kārtība.Darba koplīgumā puses vienojas par noteikumiem,kas regulē darba tiesisko attiecību saturu,it īpaši darba samakas un darba aizsardzības organizāciju,darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu,darbinieka kvalifikācijas celšanu,kā arī darba kārtības, darbinieku sociālās aizsardzības un citus ar darba tiesisk.attiecībām saistītus jautājumus,un nosaka savstarpējās tiesības un pienākumus.Darba koplīg. Uzņēmumā slēdz darba dev. Un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji,ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā. Darba koplīgumu noslēgt ierosina darbinieku pārstāvji,darba dev.vai organizācijas un to apvienības.Darba dev.nav tiesīgs atteikties no sarunām par darba koplīguma slēgšanu.Rakstveida atbilde uz priekšlikumu noslēgt darba koplīgumu sniedzama 10dienu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas.Darba koplīg. Noslēgšanai puses rīko sarunas,vienojoties par darba koplīguma projekta izstrādāšanas un apspriešanas kārtību.Puses uz šīm sarunām var uzaicināt speciālistus,izveidot darba grupas,iekļaujot tajās vienādā skaitā abu pušu pārstāvjus,kā arī patstāvīgi izstrādāt darba koplīguma projektu.Darba dev. Pēc darbinieku pieprasījuma ir pienākums sniegt viņiem darba koplīguma noslēgšanai nepieciešamo informāciju.Ja sarunu gaitā vienas puses iebildumu dēļ netiek panākta viennošanās par darba koplīg. Projekta izstrādāšanas un apspriešanas kār`tību vai par darba koplīg.saturu,šai pusei ir pienākums ne vēlāk kā 10 dienu laikā sniegt rakstveida atbildi uz otras puses izteiktajiem priekšlikumiem.Ja saņemts darba koplīg. Projekts kopumā,rakstveida atbilde sniedzama ne vēlāk kā 1mēneša laikā,un tajā puse norāda savus iebildumus un priekšlikumus attiecībā uz šo projektu.Ikvienam darbiniekam ir tiesības rakstveidā iesniegt darba koplīgumu pusēm savus priekšlikumus attiecībā uz darba koplīguma projektu.Uzņēmumā noslēgtā darba koplīguma spēkā esamībai nepieciešama tā apstiprin. Darbinieku kopsapulcē.To apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu,kopsapulcē,kurā piedalās vismaz puse no attiecīgā uzņēmuma darbiniekiem.To var apstiprināt arī ar darbinieku pārstāvju balsojumu.ģenerālvienošanās spēkā esamībai nav nepieciešama tās apstiprināšana.Darba dev. Pienākums ir iepazīstināt visus darbiniekus ar darba koplīgumu ne vēlāk kā 1mēn. Laikā pēc tā apstiprināšanas vai darba koplīguma noteikumu grozīšanas.Darba devēja pienākums ir gādāt par to,lai darba koplīguma teksts būtu pieejams ikvienam darbiniekam.
Darba koplīguma forma un saturs. .Darba koplīgumā puses vienojas par noteikumiem,kas regulē darba tiesisko attiecību saturu,it īpaši darba samakas un darba aizsardzības organizāciju,darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu,darbinieka kvalifikācijas celšanu,kā arī darba kārtības, darbinieku sociālās aizsardzības un citus ar darba tiesisk.attiecībām saistītus jautājumus,un nosaka savstarpējās tiesības un pienākumus.Bez īpašas norunas darba koplīg.puses:1)darba koplīguma spēkā esamības laikā atturas no pasākumiem,kas vērsti uz vienpusēju tā noteikumu grozīšanu,ja normatīvajos aktos vai darba koplīgumā nav noteikts citādi;2)gādā,lai darba devējs koplīg. Noteikumus ievērotu un pildītu gan darba dev.,gan darbinieki.Darba koplīgums slēdzams rakstveidā.
Darba sludinājums,darba intervijas un veselības pārbaudes.darba sludin.nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem vai tikai uz siev.,izņemot gadījumu,kad piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.Darba sludinājumā aizliegts norādītvecuma ierobežojumus,izņemot gadījumus,kad saskaņā ar likumu personas noteiktā vecumā nedrīkst veikt attiecīgu darbu.
Darba intervija ir darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai.Nav pieļaujami tādi darba dev. Jautājumi,kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam, kā arī jaut.kas tieši vai netieši diskriminējoši, it īpaši jat.par:1)grūtniecību,izņemot gadījumu,kad paredzēto darbu vai nodarboš.nevar veikt grūtn. Laikā.2)ģimenes vai laulības stāvokli;3)iepriekšējo sodāmību,izņemot gadījumu,kad tam attiecībā uz veicamo darbu varētu būt būtiska nozīme;4)reliģisko pārliecību vai piederību pie kādas reliģiskās konfesijas;5)piederību pie kādas polit.partijas,darbinieku arodbiedrības vai citas sabiedr.organizāc.60nacionālo vai etnisko izcelsmi.Darba devējam ir pienākums iepazīstināt pretendentu ar uzņēmumā spēkā esošo darba koplīgumu un darba kārtības noteikumiem, kā arī sniegt citu infomāciju,kam ir būtiska nozīme darba līguma noslēgšanā.Pretendentam ir pienākums sniegt informāciju darba dev. Par savu veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību,ciktāl tai ir būtiska nozīme darba līgumu noslēgšanā un paredzētā darba veikšanā.
Veselības pārbaude.darba dev.var prasīt,lai pretendents veic veselības pārbaudi,kas ļautu pārliecināties par viņa piemērotību paredzamā darba veikšanai.Atzinumā par pretendenta veselības stāvokli ārsts norāda tikai to, vai pretendents ir piemērots paredzamā darba veikšanai.Izdevumus,kas saistīti ar pretendenta veselības pārbaudi,sedz darba dev.,izņemot gadījumus,kad pretendents darba intervijas laikā sniedzis darba dev. Apzināti nepatiesu informāciju.
Atvaļinājuma bērna tēvam,adoptētājiem vai citai personai.Bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atv. To piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas,bat ne vēlāk kā 2mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.Ja māte dzemdībās vai laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai mirusi vai arī likumā noteiktajā kārtībā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai atteikusies no bērna košanas un audzināšanas ,bērna tēvam piešķir atv. uz laiku līdz bērna 70.dzīvības dienai.Minētais atv. piešķirams arī citai personai,kas faktiski kopj bērnu.Ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai saslimšanas,traumas vai citu ar veselību saistītu iemeslu dēļ,tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, piešķir atvaļinājumu uz tām dienām,kurās māte pati nav spējīga kopt bērnu.Ģimenē,kura adoptējusi bērnu līdz 2mēnešu vecumam,vienam no adoptētājiem piešķir 56 kaledāra dienas ilgu atvaļinājumu,sākot ar bērna adopcijas dienu.Ģimenē,kura adoptējusi bērnu vecumā no 2mēn.-3gadiem, vienam no adoptētājiem piešķir 14 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.
Darbinieka disciplinārā atbildība.Par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu darba dev. var izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu minot tos apstākļus,kas norāda uz pārkāpuma izdarīšanu.Pirms piezīmes vai rājiena izteikšanas darba dev. rakstveidā iepazīstina darbinieku ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību un pēc tam pieprasa no viņa rakstveida paskaidrojumu par izdarīto pārkāpumu.
Darba samaksas jēdziens.Darba algas organizēšanas formas.Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkura cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.
Laika algas sistēmu vai akorda algas sistēmu, kā arī piemaksu unprēmiju sistēmu uzņēmumā darba dev. organizē atbilstoši normatīvajiem aktiem un darba koplīgumam.Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma.Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā ats paveikts.Ja grūtn., siev. pēcdzemdību periodā līdz 1gadam, bet ja siev. Baro bērnu ar krūti-višā baroš. Laikā noteikta akorda alga un saskaņā ar ārstu atzinumu viņai tiek samazinātas darba normas, darba dev. ir pienākums samaksāt darbiniecei par šo periodu iepriekšējo vid. izpeļņu.Par jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu uzņēmumā, kā arī grozījumiem pastāvošajā darba samaksas sistēmā darba dev. ir pienākums rakstveidā informēt darbin. vismaz mēnesi iepriekš.No valsts budžeta finansējamo institūciju darbin. darba samaksas un tās uzskaites sistēmu nosaka Ministru kabinets.
Darba samaksas izmaksas.darba dev. ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā 2x mēnesī, ja darbinieks un darba dev. nav vienojušies par darba samaksu izmaksu 1xmēnesī.Ja darba samaksas laiks nav nolīgts,vai tā aprēķināma par noteiktu laikaposmu, darba samaksa atbilstoši paveiktajam darbam izmaksājama pēc darba paveikšana vai attiecīgā laikaposma beigšanās, bet ne retāk kā 1x mēnesī.Ja darba samaksas diena sakrīt ar nedēļas atpūtas dienu vai svētku dienu, darba samaksu izmaksā pirms attiecīgās dienas.Samaksu par atvaļin. laiku un darba samaksu par līdz atvaļin. nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā 1 dienu pirms atvaļin.Darba samaksa un ar to saistītās valsts sociālās apdrošin. Obligātās iemaksas ir pirmās kārtas maksājumi, ko veic darba dev.Darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā.Darba dev. ir tiesības izmaksāt darba algu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, jadarbinieks un darba dev. par to ir noteikti vienojušies.Izmaksājot darba samaksu, darba dev. izsniedz rakstveidā sagatavotu darba samaksas aprēķinu.Pēc darbinieka pieprasījuma darba dev. ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot.Ja nolīgtā laika alga, darbinieka sistības nepienācīga izpildījuma gadījumā darba dev. ir pienākums izmaksāt darba samaksu atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam.Atlīdzību par zaudējumiem var ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas.Ja nolīgta akorda alga , darbinieka saistības daļēja izpildījuma gadījumā darba dev. ir tiesības izmaksāt darba samaksu atbilstoši paveiktā darba daudzumam.Atlīdzību par zaudējumiem var ieturēt no izmaksājamās darba samaksas.
Darba līguma izbeigšana, ja tiek samazināts darbinieku skaits.Darbinieku skaita samazināšana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām,bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku,organizatorisku,tahnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.Darbinieku skaita samazināšanas gadījumā attiecīgi piemērojami noteikumi:darba dev.,kas paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu,ne vēlāk kā 60 dienas iepriekš rakstveidā par to paziņo Nodarbinātības valsts dienestam un pašvaldībai,kuras adminstrat. Teritorijā uzņēmums atrodas.Paziņojumā tiek norādīts darba dev. vārds uzvārds, uzņēmuma atrašanās vieta un darbības veids,paredzētās kolektīvās atlaišanas iemesli,atlaižamo darbinieku skaits, minot katra darbinieka profesiju un kvalifikāciju,uzņēmumā parasti nodarbināto darbinieku skaits unlaikaposms,kādā kolektīvo atlaišanu paredzēts veikt.Paziņojuma norakstu darba dev. nosūta arī darbinieku pārstāvjiem.Nodarbinātības valsts dienests unpašvaldība var pieprasīt no darba dev. arī citu informāciju, kas attiecas uz paredzēto kolektīvo atlaišanu.
Darbinieka aizsardzība izbeidzot darba attiecības.Darbin. var celt prasību tiesā par darba dev. uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu 1mēn. laikā no uzteikuma saņemšanas dienas.Var celt prasību par atjaunošanu darbā,ja pārkāptas darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, 1mēneša laikā no atlaišanas dienas.Ja darbin. attaisnojošu iemeslu dēļ nokavējis noteikto prasību termiņu, tiesa var atjaunot šo termiņu, pamatojoties uz darbin. pieteikumu.Pieteikumā jānorāda iemesli, kas bijuši pamatā prasības termiņa nokavējumam un jāpievieno attiecīgie pierādījumi.Pieteikums iesniedzams ne vēlāk kā 2 nedēļu laikā no dienas,kad zudis prasības termiņa nokavējuma pamats.Pieteikumu nevar iesniegt,ja no nokavētās prasības termiņa beigām pagājuši vairāk nekā 6mēneši.Ja darba dev. uzteikums nav tiesiski pamatots vai ir pārkāpta noteiktā darba līguma uzteikšanas kārtība,tas saskaņā ar tiesas spriedumu atzīstams par spēkā neesošu.darbin. kurš atlaists no darba pamatojoties uz daba dev. uzteikumu,kas atzīts par spēkā neesošu,vai kā citādi pārkāpjot darbinieka tiesības turpināt darba tiesisk. Attiecības,saskaņā ar tiesas spriedumu atjaunojams iepriekšējā darbā.Darba dev. ir pienākums pierādīt, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots un atbilst noteiktajai darba līguma uzteikšanas kārtībai.Darbiniekam,kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā,sakaņā ar ar tiesas spriedumu izmaksājama vid. izpeļņa par visu darba piespiedu kavējumu laiku.Atlīdzība par visu darba piespiedu kavējumu laiku izmaksājama arī gadījumā, ja tiesa, kaut arī pastāv pamats darbinieku atjaunot iepriekšējā darbā pēc viņa lūguma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu.Darbiniekam,kas prettiesiski pārcelts citā darbā kas ir mazāk apmaksāts un pēc tam atjaunots iepriekšējā darbā ,saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējās izpeļņas starpība par to laiku,kad viņš veicis mazāk apmaksātu darbu.Pēc darbinniekalūguma tiesa var noteikt ka spriedums kas paredz darbinieku atjaunot darbā un piedzīt vid.izpeļņu par visu darba piespiedu kavējumu laiku,izpildāms nekavējoties.Ja darba dev. novilcinājis sprieduma izpildi, darbiniekam izmaksājama vid.izpeļņa par visu novilcinājuma laiku no sprieduma pasludiņāšanas dienas līdz tā izpildes dienai.
Darba līguma jēdziens,formaDarba dev.un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu.Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu,pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba dev. Rīkojumiem,bet darba dev.-maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus,drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.Darba līgums slēdzams rakstveidā.Darba līgumā norāda:1)darbinieka vārdu,uzvārdu,pers.kodu,dzīvesvietu,darba dev.vārdu,uzvārdu,reģistrācijas numuru un adresi;2)darba tiesisko attiecību sākuma datumu;3)darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu,ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku;4)darba vietu(ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā,to, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās);5)darbinieka profesiju un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu;6)darba samaksas apmēru un izmaksas laiku;7)nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku;8)ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu;9)darba līguma uzteikuma termiņu;10)uz darba koplīgumu,darba kārtības noteikumiem, kas piemērojami darba tiesiskajās attiecībās. Darba līgumu sagatavo 2eksemplāros,no kuriem viens glabājas pie darbinieka,otrs pie darba dev.darba dev.ir pienākums gādāt par darba līgumu noslēgšanu rakstveidā un veikt noslēgto darba līgumu uzskaiti.
Darba līguma saturs. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu,pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba dev. Rīkojumiem,bet darba dev.-maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus,drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
Dokumenti,noslēdzot darba līgumu. Sagatavojot darba līgumu,pretendentam ir pienākums:uzrādīt personu apliecinošu dokumentu(pasi vai dzimšanas apliecību,ja viņš ir jaunāks par 16 gadiem);iesniegt citus dokumentus normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;Sagatavojot darba līgumu tāda darba veikšanai,kuram nepieciešamas īpašas zināšanas vai prasmes, darba dev. Ir tiesības pieprasīt,lai pretendents uzrāda dokumentus,kas apliecina viņa izglītību vai profesionālo sagatavotību.
Darba līguma termiņi.Darba līgumu slēdz uz nenoteiktu laiku, izņemot darba līgumus,kas noslēgti uz noteiktu laiku,lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu,ar ko saprot:sezonas rakstura darbu,darbiem ar pagaidu raksturu,promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanu,līdz jauna darbinieka pieņemšanai; gadījuma darbu;noteiktu pagaidu darbu;neatliekamu darbu;pagaidu sabiedrisko darbu utt. Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par 2 gadiem,ieskaitot pagarinājumus.Termiņš,uz kādu noslēgts darba līgums.lai veiktu sezonas rakstura darbu,nevar būt ilgāks par 10 mēnešiem viena gada laikā.Ja, beidzoties termiņam,uz kādu noslēgts darba līgums, neviena no pusēm nav pieprasījusi izbeigt darba līgumu un darba tiesiskās attiecības faktiski turpinās,darba līgums uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.
Pārbaudes noteikšana,noslēdzot darba līgumu.
Noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi,lai noskaidrotu,vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai.Ja pārbaudes noteikšana nav norādīta darba līgumā tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes.Pārbaudi nenosaka personām,kuras ir jaunākas par18 gadiem.Pārbaudes termiņš nedrīkat būt ilgāks par 3mēnešiem.Minētajā termiņā neiekaita pārejošas darbnespējas laiku un citu laiku,kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.
Darba laika jēdziens un veidi.Darba laiks šā likuma izpratnē ir laikaposms no darba sākuma līdz beigām,kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā,izņemot pātraukumus darbā.Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos,maiņu grafikos vai darba līgumā.
Normālais darba laiks.darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt 8stundas,bet normālais nedēļas darba laiks-40stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā.Ja dienas darba laiks kādā no nedēļas darba dienām ir īsāks par normālo dienas darba laiku,citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt,bet ne vairāk par 1 stundu. Šādā gadījumā jāievēro noteikumi par nedēlas darba laika ilgumu.Darbiniekam,kuri pakļautiīpašam riskam,normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 7stundas dienā un 35 stundas nedēļā,ja viņi šajā darbā ir nodarbināti ne mazāk kā 50% no normālā dienas vai nedēļas darba laika.Ministru kabinets var noteikt normālo saīsināto darba laiku arī citām darbinieku kategorijām.
Saīsinātais darba laiks. Darbiniekam,kuri pakļautiīpašam riskam,normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 7stundas dienā un 35 stundas nedēļā,ja viņi šajā darbā ir nodarbināti ne mazāk kā 50% no normālā dienas vai nedēļas darba laika.Ministru kabinets var noteikt normālo saīsināto darba laiku arī citām darbinieku kategorijām.
Nepilns darba laiks.darba līgumā darba dev. Un darbinieks var vienoties par nepilna darba laika noteikšanu,kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku.Darba dev. Nosaka nepilnu darba laiku,ja to pieprasa grūtniece,siev. Pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam,bet,ja siev. Baro bērnu ar krūti-visā barošanas laikā,kā arī darbinieks,kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz16g,v.Uz darbinieku kas nodarbināts nepilnu darba laiku,attiecināmi tie paši noteikumi kā uz darbinieku,kas nodarbināts normālu darba laiku.Darbinieka atteikšanās pāriet normālā darba laika uz nepilnu darba laiku vai otrādi pati par sevi nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam vai citādai darbinieka tiesību ierobežošanai.Šis noteikums neierobežo darba dev. Tiesības uzteikt darba līgumu,ja šāds uzteikums ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku,organizātorisku,tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.Darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma pārceļ viņu no normālā darba laika uz nepilnu darba laiku vai otrādi, ja uzņēmumā pastāv šāda iespēja.Darba dev.informē darbin. Pārstāvjus par iespējām uzņēmumā nodarbināt darbiniekus nepilnu darba laiku,ja darbinieku pārst`vji šādu informāciju pieprasa.
Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumi.Grūtn.atv.-56 kalendāra dienas un dzemdību atv.-56 kalendāra dienas aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas neatkarīgi no tā cik grūtniecības atv. dienas izmantotas līdz dzemdībām.Sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz 12 grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir 14 dienas ilgu papildatv., pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.Grūtniecības,dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī tad, ja dzimuši 2 vai vairāki bērni, sievietei piešķir 14 dienas ilgu papildatv. , pievienojot to dzemdību atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas. Atvaļinājumus, kas piešķirti sakarā ar grūtniecību un dzemdībām, ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā neieskaita.
Darbinieka tiesības un pienākumi.Darbiniekam savu darba pienākumu ietvaros ir pienākums rūpēties par to, lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu šķēršļus,kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā,kā arī par to,lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu draudošos vai jau radušos zaudējumus.Izņēmums pieļaujams tikai tad, ja šāda rīcība darbin. nav pa spēkam,nav no viņa taisnīgi sagaidāma vai arī to aizliedzis darba dev.Darbin. ir pienākums nekavējoties ziņot darba dev.par minētajiem šķēršļiem,zaudējumu rašanās draudiem vai jau esošajiem zaudējumiem.Darbiniekam, pamatojoties uz attiecīgu darba dev. rīkojumu ir pienākums nekavējoties veikt veselības pārbaudi gadījumos, kad šādas pārbaudes veikšana paredzēta darba koplīgumā, normat.aktos vai arī pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu ar infekcijas slimību.Darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju,kas ir darba dev.komercnoslēpums.Darba dev. ir pienākums rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu.Darbiniekam ir pienākums rūpēties lai šāda veida informācija nebūtu tieši vai netieši pieejama trešajām personām.
Darbinieka tiesības.Slēgt darba līgumu ar vairākiem darba dev.,ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi.Darbinieka tiesības veikt blakus darbu var ierobežot darba dev. ciktāl tas attaisnojams ar darba dev.pamatotām un aizsargājamām interesēm, ja šāds blakus darbs negatīvi ietekmē vai var ietekmēt darbinieka pienācīgu saistību izpildi.Ziņas par darbinieka veselības stāvokli un profesionālo sagatav. Darba dev. var izmantot tikai tad, ja uzņēmumā ir nepieciešams veikt organizātoriskus,tehnoloģiskus vai sociālus pasākumus.Šīs ziņas var būt pieejamas tikai vienīgi tām personām, kuras darba dev. uzdevumā šīs ziņas izmanto attiecīgo organizatorisko,tehnoloģisko vai sociālo pasākumu veikšanai.darbiniekam ir tiesības savu aizskarto tiesību vai interešu aizsardzības nolūkā iesniegt sūdzību uzņēmumā attiecīgi pilnvarotai personai.To var izdarīt arī darbinieku pārstāvji.Sūdzību izskata un atbildi sniedz nekavējoties,bet ne vēlāk kā 7 dienu laikā pēc sūdz. Saņemšanas.Nav pieļaujamas jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana darbiniekam sakarā ar sūdzības iesniegšanu un izskatīšanu.Ja darba dev. paaugstinot amatā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu,attiecīgajam darbin. ir tiesības prasīt atbilstošu atlīdzību.Tās apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata. Ja darba dev. nosakot darba apstākļus ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darbiniekam ir tiesības prasīt šādas attieksmes izbeigšanu.Darbinieks var celt prasību tiesā 1m laikā no dienas, kad viņš uzzināja par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu.Darbiniekam,kurš pārtraucot darbu nosūtīts celt kvalifikāciju,saglabā daba vietu.Izdevumus, kas saistīti ar kvalifikācijas celšanu, sedz darba dev.
Ieturējumi no darba samaksas un to ierobežojumi.Visu ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20%, bet Civilprocesa likumā īpaši paredzētajos gadījumos-50% no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas.Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama min darba alga.Šie ierobežojumi neattiecas uz uzturlīdzekļu piedziņu nepingadīgu bērnu uzturēšanai.Ja ar ieturamo summu nepietiek,lai apmierinātu visus prasījumus,jāievēro Civilprocesa likumā noteiktais vairāku prasījumu apmierināšanas secīgums.Aizliegts izdarīt ieturējumus no atlaišanas pabalsta,atlīdzības par darbinieka izdevumiem un citām darbiniekam izmaksājamām summām,uz kurām saskaņā ar Civilprocesa likumu nedrīkst vērst piedziņu.
Darba līguma izbeigšana darba kārtības pārkāpumu dēļ. darbin. bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību. Ja darba dev. ir nodomājis uzteikt darba līgumu viņam ir pienākums pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumu.darba dev. ir jāizvērtē izdarītā pārkāpuma smagums, apstākļi,kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašibas un līdzšinējo darbu.darba dev. var uzteikt darba līgumu ne vēlāk kā 1mēn. laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku vai laiku,kad viņš ir bijis atv. vai nav veicis darbu citu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā 6mēn. laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.
Kolektīvā atlaišana.Tā ir tāda darbinieku skaita samazināšana,ja atlaižamo darbinieku skaits 30 dienu laikā ir:1) vismaz 5 darbinieki,ja darba dev.uzņēmumā parasti nodarbina vairāk nekā 20, bet mazāk nekā 50 darbiniekus;2)vismaz 10 darbin. ja darba dev. uzņēmumā nodarbina parasti vismaz 50, bet mazāk nekā 100 darbiniekus;3)vismaz10% no darbin. skaita, ja darba dev. uzņēmumā parasti nodarbina vismaz 100,bet mazāk nekā 300 darbin.;4) vismaz 30 darbin.,ja darba dev.uzņemumā parasti nodarbina 300 un vairāk darbin.Šie noteikumi neattiecas uztālbraucēju kuģu apkalpēm, valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem darbiniekiem.Darba dev.kas paredzējis veikt kol.atl.laikus uzsāk konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem,lai vienotos par atlaižamo darbinieku skaitu.Tiek izskatītas visas iespējas kā izvairīties no uzņēmumā nodarbināto darbin. kolekt.atlaišanas vai samazināt tai pakļauto darbinieku skaitu un kā mīkstināt atlaišanas sekas, veicot sociālos pasākumus, kas rada iespēju nodarbināt vai pārkvalificēt atlaistos darbin.Darba dev. laikus informē darbinieku pārstāvjus par kolektīvo atl. Un rakstveidā paziņo par kol.atl. iemesliem,atlaižamo darbinieku skaitu,minot to profesijas unkvalifikāciju,laiku kurā vaiks kol.atl.,pabalsta aprēķin. kārtību. Darba dev.,kas paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu,ne vēlāk kā 60 dienas iepriekš rakstveidā par to paziņo Nodarbinātības valsts dienestam un pašvaldībai,kuras adminstrat. Teritorijā uzņēmums atrodas.Paziņojumā tiek norādīts darba dev. vārds uzvārds, uzņēmuma atrašanās vieta un darbības veids,paredzētās kolektīvās atlaišanas iemesli,atlaižamo darbinieku skaits, minot katra darbinieka profesiju un kvalifikāciju,uzņēmumā parasti nodarbināto darbinieku skaits unlaikaposms,kādā kolektīvo atlaišanu paredzēts veikt.Paziņojuma norakstu darba dev. nosūta arī darbinieku pārstāvjiem.Nodarbinātības valsts dienests unpašvaldība var pieprasīt no darba dev. arī citu informāciju, kas attiecas uz paredzēto kolektīvo atlaišanu.
…