1.Darba tiesību jēdziens un uzdevumi.
Darba tiesības ir tiesību nozare, kuras normas regulē darba devēju un darbinieku darba attiecības, un ar darba attiecībām tieši saistītas attiecības.
Darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibināmas uz darba līguma pamata . Darba likums, citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši gan darbiniekiem, gan visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa (DL 2.pants).
Darba tiesības regulējošiem likumiem ir jābūt saskaņotiem ar citiem civiltiesību avotiem, jo īpaši ar Civillikumu, kas ir vispārējs normatīvs akts, kamēr Darba likums ir speciālais normatīvais akts. Darba likumā ir minēts, ka darba līgumā piemērojami Civillikuma noteikumi, ciktāl darba likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības nav noteikts citādi.
2. Darba likumdošanas aktu raksturojums.
(1.pants) Darba tiesiskās attiecības regulē LR Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, Darba likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.
Satversme- NA ar augstāko juridisko, kā pamatlikums nosaka ikviena tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstīgu samaksu un tiesības uz atpūtu valsts noteiktā apjomā, tiesības uz sociālo nodrošinājumu likumā noteiktajos gadījumos. Pamatlikuma nostādnes darba tiesisko attiecību regulēšanā tālāk tiek attīstītas parastajos jeb kārtējos likumos. …
