1. Darba tiesības ir privāttiesības, kas regulē darbinieka un darba devēja tiesiskās attiecības un ar tām saistītās attiecības (arodbiedrību un darba devēju organizāciju darbība, darbinieku pārstāvniecība, nodarbinātības, sociālās apdrošināšanas, darba aizsardzības, darba likumdošanas jautājumu risināšana). Darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibināmas uz darba līguma pamata .
Uzdevumi: 1) aizsargāt darbinieku kā sociāli – ekonomiski vājāko pusi un panākt līdzsvaru, kas bez darba likuma normām nebūtu iespējams 2) nodrošināt iespēju darbiniekam nopelnīt iztiku 3) pārraudzīt kā funkcijas tiek realizētas.
Funkcijas: 1) nodrošināt sociālo mēru sabiedrībā, jo tiesiskajās attiecībās ir iesaistīta lielākā daļa sabiedrības 2) resursu pārdale
2. Darba tiesību priekšmets ir darba tiesiskās attiecības. Ietilpst arī: 1) kolektīvās darba attiecības(darbinieks + darba devējs + citas personas) 2) priekšlīguma attiecības(meklē darbu, atsaucas uz sludinājumu)
Metode: kā darba tiesības regulē darba tiesiskās attiecības. 1) centralizētais reg. – ar likumiem un MK noteikumiem 2) lokālais reg – darba puses pašas ar koplīgumu nosaka normas, kas saistošas abām pusēm 3) valstisks reg – darbinieks pakļauts darba devējam 4) citu personu piedalīšanās regulēšanas procesā(1)savdabīgs ties. aizs. veids – šķīrējtiesa utt., 2)arodbiedrību ties. pārstāvēt savu biedru bez īpaša pilnvarojuma).
4. Darba ties norobežošana no citām tiesību nozarēm.
Starptautiskās darba tiesības - cieši saistītas ar cilvēktiesībām, jaunajā darba likumā ir paredzēts ievērot starptautiskos darba tiesību noteikumus.
Civiltiesības - Civillikums ir darba tiesību vispārīgais avots, Darba likums - speciālais. Darba tiesības regulējošiem likumiem ir jābūt saskaņotiem ar citiem civiltiesību avotiem, jo īpaši ar Civillikumu, kas ir vispārējs normatīvs akts, kamēr Darba likums ir speciālais normatīvais akts. Darba likumā ir minēts, ka darba līgumā piemērojami Civillikuma noteikumi, ciktāl darba likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības nav noteikts citādi.
Civillikums nosaka uzņēmuma līgumu noteikumus, civiltiesisko atbildību, atbildību par zaudējumiem.
Civilprocesuālās tiesības - darba strīdu, darba samaksas piedziņas u.c. jautājumi.
Administratīvās tiesības - Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz atbildību par virkni pārkāpumu darba attiecībās, darbā un ar darbu saistītās attiecībās.
Krimināltiesības - kriminālatbildība paredzēta par pienākumu pildīšanas noziedzīgu pārkāpšanu, darba pārkāpumiem, ko izdarījis atbildīgs darbinieks, kas radījis būtisku kaitējumu.
5. Darba ties attīstība LV.
Pēc 1.Pasaules kara, klasiskā veidā sāk parādīties darba attiecības un attīstās valsts regulējošā loma. Latvijas darba tiesību vēsture dalāma 3 posmos:1)Līdz 1940.gadam. 2)No 1940 līdz 1990.gadam. 3)No 1990.gada līdz mūsdienām.
Laika posms līdz 1940.gadam 1)Starptautiskās darba organizācijas nodibināšana – Latvija kļūst dalībvalsts.2)Darba laika ierobežošana, bērnu darba aizliegums.3)Likums par darba laiku (24.03.1924.) – noteica 8 st. darba laiku fiziskā darba darītājiem, 6 st. Darba laiku garīgā darba darītājiem, vēlāk(pēc 15.05.1936.) šo atšķirību likvidē – visiem 8 st. darba diena. 4)Ar 1932.,gadu tiek ieviesta darba grāmatiņa, tajās varēja ierakstīt arī pirms 1932.gada nostrādātos gadus, ja vien varēja pierādīt. Ierakstīja amatu, algu – kalpoja kā pierādījums tā laika sociālajai aizsardzībai. 5)1938.gada Civillikumā tika ieviesta 15. nodaļa – Darba attiecību regulējums. Tika noteikta darba līguma definīcija.
Laika posms no 1940 līdz 1990.gadam 1)26.06.1941 – likums par strādnieku komitejām. Noteica, ja >20 strādniekiem, tad jāveido komitejas. 2)Līdz 1990.gadm darba tiesībās tika šķiroti pilsēta un lauki. Darba tiesības neattiecās uz kolhoziem. 3)Strādnieki, kalpotāji, inženier-tehniskie darbinieki bija noteikti kā šķiras. 4)Minimāls regulējums, paralēli darba likumdošanai darbojās nozaru un katras republikas likumdošana. 5)1972.gadā LPSR pieņem Darba likuma kodeksu. Tomēr nozaru likumdošana – sīkas instrukcijas, bija noteicošā. 6)KPFSR darba likumu kodeksa komentāriem bija likuma spēks – normatīvs raksturs. 7)Visas normas tika veidotas tā lai pārspētu ārvalstu normas.
Laika posms pēc 1990.gada 1)Darba kodeksa vietā stājas Darba likums.
1.temats
Darba tiesību avoti.
1. Normatīvie akti.
Satversme (cilvēka pamattiesības), Civillikums (vispārīgie līgumu noteikumi, atbildība), speciālie likumi, kas regulē konkrētākas jomas, tematus, MK noteikumi, kas izdoti uz likumu pamata, regulē sīkākas, konkrētākas jomas. Likumi un MK noteikumi ir vispārsaistoši tiesību avoti. Galvenais tiesību avots ir Darba likums, kas stājas spēkā 2002.gada 1.jūnijā, un Darba aizsardzības likums, kas stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī. Pašvaldību izdotie noteikumi ir saistoši savā teritorijā un risina jautājumus, kas ir pašvaldību kompetencē.…
