1. „Darba tiesības”. Jēdziens, vieta un nozīme tiesību sistēmā.
ES darba tiesību normas nosaka minimālās prasības, kas jāievēro darba tiesību jomā visā ES teritorijā.
Darba tiesības – normatīvo aktu kopums, kas nosaka minimālās prasības darba tiesisko attiecību jomā ES mērogā, kā arī regulē darbinieku un darba devēju tiesiskās attiecības, kuras parasti tiek dibinātas uz darba līguma pamata, kā arī sevī ietver citas ar šīm attiecībām cieši saistītas attiecības.
Darbinieki – fiziskas personas, kurām saskaņā ar Eiropas Kopienas Tiesas praksi ir jāatbilst 3 priekšnoteikumiem: - jāveic konkrēti pienākumi, - pienākumi jāveic darba devēja uzdevumā, - jāsaņem par to atlīdzība.
LR darba likumā darbinieka jēdziens ir ietverts 3. pantā.
Darba devēji – var būt fiz. vai jur. pers. DL 4. pants + Komerclikums (par juridiskām personām)
Darba tiesību sistēma – to ES mērogā veido
1)primārie jeb sākotnējie tiesību akti,
2)sekundārie jeb atvasinātie tiesību akti, kuriem ir juridisks spēks ES dalībvalstīs,
3)starptautiskie darba tiesību avoti.
2. Darba tiesību subjekti.
- fiziskas personas, - juridiskas personas.
Darba devējs /Darba likuma 4. pants/ Juridiska persona kā darba devējs, pamatojoties uz Civillikumu un Komerclikumu ir valsts pašvaldības personu apvienība, iestāde, nodibinājums un lietu kopība, kurām piešķirta juridiska personība. Krievu zinātnieks Šeršeņevics juridiskās personības definīciju formulē – „ar juridisko pers. saprot visu to, kas neesot fiziska pers., saskaņā ar likumu, konkrēta mērķa ietvaros var būt subjekts tiesībās.”
Juridiskām personām ir 4 pazīmes:
1. – organizatoriskā vienotība, kas sevī ietver personas apvienošanos organizācijā, gribas vienotība, kas izteikta statūtos dibināšanas līguma likumā, bet izpaužas pakļautībā, tiesiskā reglamentācijā un darbinieku – dalībnieku savstarpējās attiecībās. 2. – īpašuma atdalīšana, kas sevī ietver to, ka juridiskās personas īpašums atdalīts no dalībnieku un citu personu īpašuma, veidojas vienots īpašumu komplekts. 3. – patstāvīga īpašumu atbildība. 4. – juridiskai personai ir tiesības savā vārdā slēgt likumā noteiktus līgumus, uzstāties kā prasītājam un atbildētājam tiesā.
Fiziska persona kā darba devējs – komerclikums ievieš jēdzienu komersants. Individuālais komersants ir tiesību subjekts, kas var slēgt darījumus, kas saistīti ar komercdarbību.…
