Darbaspēka tirgus. Ienākumu sadale

Ienākumu sadale
A B
Ekonomiskā izvēle radīja šķību ienākumu sadali. A shēma rāda algas sadali. B shēma rāda iknedēļas ienākumu sadali. Lielākā daļa cilvēku pelna mazāk nekā sastāda vidējie ienākumi. Jo augstāka algas likme, jo lielāks darbaspējīgo darbinieku piedāvājums iegūt šo darbu. Tāpēc ienākumu sadale ir vēl unikālāka un tā nav simetriska vidējam. Nevienlīdzība algas likmēm – 1 $ līdz 9 $ - tiek uzsvērta nedēļas ienākuma nevienlīdzība – 0 $ līdz 360 $.
A shēma rāda nedēļas ienākumu sadali. Kopš cilvēki, kuri pelna lielāku pastāvīgu algotu darbu vairākās stundās, viņu iknedēļas ienākumi ir neproporcionāli lielāki salīdzinot ar cilvekiem, kuri pelna mazāku stabilas algas darbu ar mazāku stundu skaitu. Kā ir redzams B shēmā, visbiežākie ienākumi ir 100 $ nedēļā, bet vidējie ienākumi ir 128 $ nedēļā. Tie, kuri pelna 2 $ stundā strādā tikai 5 stundas nedēļā par 10 $ iknedēļas algu. Tie, kuri pelna 9 $ stundā un stradā 40 stundas nedēļā par 360 $ iknedēļas algu. Tādējādi ienākumu amplitūda no zemākā uz augstāko ir 36 uz 1. Pretstatā samaksātai augstākās algas amplitūdai sastāda tikai 4, 5 reizes nekā zemākas algas. Tas ir tikai mākslīgs piemērs, bet būtība tiek ilustrēta un tā tik tiešām tiek lietota reālā dzīvē.10
…