Statistika liecina, ka tieši dārzeņus patērē arvien mazāk uzturā, īpaši ekonomiski attīstītajās valstīs. Svaigi dārzeņi un augļi mums dod minerālvielas, šķiedrvielas un nedaudz ogļhidrātus.
Zaļbarībai, t. i. svaigiem dārzeņiem, zaļumiem un augļiem mūsu ēdienkartē ik dienas vajadzētu sastādīt vismaz 1/3 daļu. Svaiga barība ir nepieciešama katrā ēdienreizē tāpēc, ka tā satur organismam nepieciešamos vitamīnus un šķiedrvielas. Svaigas dārzeņu un augļu sulas satur vielas, kas veicina fermentu jeb enzīmu veidošanos kuņģa - zarnu traktā. Tie ir obligāti nepieciešami. Ja nebūtu fermentu, mēs pie pilnas bļodas nomirtu badā. Fermenti aktivizē gremošanas un vielu uzsūkšanas procesus; palīdz atkritumus izdalīt no organisma; ceļ imunitāti; stimulē elpošanu. Bez enzīmiem mēs noasiņotu. 40° C - 50 C temperatūrā enzīmi iet bojā. Sēklās enzīmi ir pasīvā stāvoklī un saglabājas simtiem gadu.
Kāds uztura zinātnieks ir teicis: "Cilvēks ir vienīgais "dzīvnieks", kurš vispirms saposta savu barību un tikai pēc tam to lieto." Vitamīni ir nepieciešami katrā ēdienreizē. Bez vitamīniem organisms nevar ražot enerģiju, ne arī veidot audus. Minerālvielas ir īpaši vajadzīgas kauliem un zobiem. Minerālvielas palīdz normāli reaģēt nerviem un muskuļiem. Svaigos dārzeņus vajadzētu ēst ēdienreizes sākumā. Tie veicina apetīti, sekmē gremošanas sulu izdalīšanos. Svaiga barība tiek ātrāk sagremota nekā vārīta barība.
Augļus un dārzeņus nevajadzētu jaukt kopā. Pat labāk vienā ēdienreizē nē.…
