Datorvīruss ir programma, kas datorsistēmā veic darbības, kuras lietotājam nav vajadzīgas un par kurām viņš nenojauš.
Nonākot datorā, vīruss nokopē savu ķermeni vairākos eksemplāros, pēc tam vai arī vienā laikā ar kopēšanu veic izmaiņas sistēmā. Labākajā gadījumā sekas nav katastrofālas, sliktākajā gadījumā sistēma kļust darboties nespējīga, zūd dati un notiek citas nevēlamas lietas.
Datorvīrusi ir tikai un vienīgi cilvēka prāta darbības rezultāts. Tos var un vajag pētīt, lai veiksmīgi cīnītos ar tiem.
Vienkārši vīrusi aktivizējas, ja sistēmā notiek kāda darbība, piemēram, ja tiek palaista kāda programma, notiek kaut kāds pārtraukums, turpretī advancētāki vīrusi paši organizē savu kopiju aktivizēšanos. Bīstamākie no tiem ir tīkla vīrusi, kas darbojas daudz plašākā vidē - datortīklos, parasti to darbība pilnībā bloķē tīklu darbību.
Boot sektora vīrusi salīdzinoši ir visizplatītākie. Lai tādu iegūtu, jums atliek tikai, izmantojot inficētu disketi, ielādēt sistēmu ar inficētu boot sektoru. Pat ja jūs nekad nepalaižat sistēmu ar disketi, jūs kādreiz tomēr atstāsiet datorā, un ielādes laikā tā tiks nolasīta. Par laimi boot sektora vīrusus ir ļoti viegli atrast.
Failu vīrusi galvenokārt ietekmē .EXE un .COM izpildāmos failus. Labi uzrakstīti failu vīrusi vairojas un pilda savu uzdevumu, netraucējot sistēmas darbībai un tādējādi neatklājot sevi. Daži visbīstamākie vīrusi vienkārši vairojas līdz kādam konkrētam datumam (piemēram, 13. datumam, kas iekrīt piektdienā) un tad iznīcina visus failus. Failu vīrusus ir arī samērā viegli atrast, tomēr bojājumi, kurus tie var nodarīt, ir pārāk lieli, tāpēc parasti nepieciešams iznīcināt pašu inficēto failu un instalēt lietojumprogrammu vēlreiz.
Vairākdaļu (multipartite) vīrusi ir gan failu, gan boot sektora vīrusu hibrīdi. Tie inficē gan boot sektoru, gan arī failus, tāpēc tie izplatās ātrāk un tos ir grūtāk iznīcināt.
Šīs nebeidzamās cīņas rezultātā starp vīrusu rakstītājiem un antivīrusu programmu izstrādātājiem visu tipu vīrusi kļūst aizvien gudrāki un veiksmīgāk izvairās no vajāšanas.
Pēdējais jaunums ir polimorfie vīrusi, kas nepārtraukti paši sevi maina un tādējādi cenšas apmānīt skanējošo programmu, kura meklē noteikta vīrusa koda virkni, sauktu par parakstu.
Vēl viltīgāki ir vīrusi, kas ielavās zagšus (stealth), jo tie, lai izvairītos no vajāšanas, uz kādu laiku sevi izdzēš no atmiņas.
…
