Šī kursa darba ietvaros lielāka uzmanība tika pievērsta metāla konstrukciju- konkrēti sešstāvu tērauda karkasa ēkas izveidei, tāpēc papildus tika izmantota metāla konstrukciju aprēķinu programma LIR-STC. Ar šo programmu ir iespējams ne tikai noteikt, vai izvēlētie tērauda profili turēs piešķirtās slodzes, bet arī iespējams noteikt piemērotāku profilu konkrētajai vietai. Pavisam šī darba ietvaros apskatīju 2 sijas un 3 kolonnas, kurām sākumā biju pieņēmis paša izvēlētus dubult-T profilus- sijām 20B1, kolonnām 20K1. Pārbaudot pirmo siju, secināju, ka esu izvēlējies pareizo profilu, taču otrajā gadījumā LIR-STC man piedāvāja lielāka profila šķērsgriezumu- 45B1. Pirmajai sijai laidums bija tikai 6 metri, bet otrajai 7 metri, turklāt pirmā arī balstijās uz otrās (veidoja konsentrētu slodzi) un papildus vēl tam uz pirmo siju darbojās mazāks laukums no pārseguma nekā uz otro- ar to arī būtu izskaidrojama lielā profilu atšķirība. Šādas divas sijas izvēlējos apzināti, lai varētu redzēt atšķirību. Savukārt no manām sākumā izvēlētajām divām kolonnām abām piešķirtais profils bija tieši tāds, kāds vajadzīgs, tāpēc apskatīju vēl trešo kolonnu, kas bija noslogota vairāk- šai kolonnai 20K1 vietā būtu jāliek dubult-T profils 23K1, lai izpildītos 1. robežstāvokļa nosacījumi. Lai iegūtu precīzu rezultātu, visas sākumā pieņemtās sijas un kolonnas būtu jānomaina pret LIR-STC ieteiktajiem profiliem un tad vēlreiz jāpārrēķina, iepriekš piešķirot tiem jaunu paššvaru. Manā modelī visvairāk noslogota bija tieši otrā- 7m garā sija, kurai bija nepieciešams dubult-T profils 45B1. Tā kā manis sākumā pieņemtā profila izmērs 20B1 bija stipri mazāks kā liela daļa rekomendēto, tad veicu arī otrreizēju aprēķinu ar apmainītiem- rekomendētiem profiliem (pavisam piešķīru trīs raksturīgākos profilus- 20B1 palīgsijai, 45B1 vidējai deviņmetrīgai un spetiņmetrīgai sijai, uz kuras balstijās palīgsija, pārējām 30B1), tā rezultātā, pārbaudot ar LIR-STC, otreizēji piešķirtie profili jau bija tuvāki rekomendētajiem un vairāk vai mazāk izpildija procentuālos robežnosacījumus.
Lira 9.2 pēc būtības ir vienkārši lietojama un saprotama programma- ja arī rodas kādas neskaidrības, vienmēr ir iespējams rast izskaidrojumu programmas elementu pielietošanai opcijā ‘Help’. Darba gaitā saskāros gan ar pozitīvām, gan ar negatīvām iezīmēm atšķirībā pret citām aprēķinu programmām. Manuprāt Lira 9.2 lielākais trūkums ir modeļa grūtā caurskatīšana, kas, piemēram, tādās programmās kā Axis un Staad Pro ir atstrādāta, taču, ja pareizi māk izmantot opciju ‘polyfilter’ un citas Lirai raksturīgas komandas, tad bez tā var iztikt. Programmas bibliotekā ir pietiekami liels tērauda profilu klāsts, turklāt tos ir iespējams vairāk vai mazāk izmantot arī Latvijā. Pēc modeļa aprēķināšanas ir iespēja apskatīt slodžu veidotās izlieces un momentus gan skaitļu veidā gan arī vizuālā izskatā, kas uzreiz dod priekšstatu par konstrukciju- par tās atbilstību domātajam modelējumam. Arī LIR-STC ir iespējams iegūt šāda veida uzskates līdzekļus un manuprāt tas ļoti palīdz aprēķina modeļa izveidē.…
