Ikkatrs no mums ir priecīgs saņemot dāvanas. Dāvanas ir kā spogulis, kurā redzamas dāvinātāja un saņēmēja attiecības. Tās var liecināt par patmīlību vai nesavtību, izšķērdību vai skopumu, par prātu vai netaktiskumu, humora izjūtu vai bezgaumību. Ne velti tiek lietots jēdziens māksla dāvināt. Lai apgūtu šo mākslu, nepietiek ar to, ka zinām visus norādījumus. Bez mīlestības un cieņas, bez garīgas piepūles jebkura dāvana zaudē savu vērtību. [1]
Lietišķās attiecībās dāvanas mērķis ir demonstrēt partnera labos nodomus, radīt savstarpēju uzticēšanos un simpātijas un tās pasniedz bez nolūka uzpirkt kādu ietekmīgu personu. Darījuma cilvēkiem vislabāk ir dāvināt – pulksteni, pildspalvu, foto albūmu, kalendāru, ziedus. Parasti dāvanas pasniedz par : prēmijas vai apbalvojuma saņemšanu, publikāciju avīzē, žurnālā, grāmatas izdošanu, zinātniskā grāda iegūšanu, aiziešanu pensijā, iestādes jubilejā, nozīmīga darba jubilejā . Pateicību par: steidzama darba izpildīšanu, par palīdzību, par uzmanību un viesmīlību. Atvainošanās par: pārpratumu, apvainojumu, pieļauto kļūdu. Līdzjūtība: slimības gadījumā, tuvinieka nāves gadījumā. [1]
Izvēloties dāvanas draugiem un paziņām, mēs vienmēr pieliekam lielas pūles, lai izdomātu kaut ko oriģinālu. Dāvanas izvēle lielā mērā ir atkarīga no mūsu fantāzijas, gaumes, izdomas, kultūras līmeņa, kā arī otra cilvēka vēlmēm un interesēm. Ir dāvanas, kuras var dāvināt vienmēr: puķes, saldumus, augļus, grāmatas, rakstāmpiederumus, smaržas, stikla, sudraba un kristāla priekšmetus, ādas priekšmetus un izstrādājumus, no keramikas un metāla darinātas greznumlietas. No dārgākajām dāvanām varētu minēt tēlotāja mākslas darbus: gleznas, gravīras, akvareļus, sīkplastiku, kā arī mākslinieciski iesietas grāmatas u.c.
Ir dāvanas, kuras nedrīkst dāvināt:
• savu attēlu cilvēkam, kas nav izteicis vēlēšanos to iegūt;
• sievietēm, kaut arī viņas smēķētu, nekad nedāvina smēķēšanas piederumus, tabakas izstrādājumus,
• stiprus alkoholiskus dzērienus; nemēdz dāvināt lietas, kas reiz dāvinātas mums;
• ārkārtīgi dārgu dāvanu, kas var apmulsināt dāvanas saņēmēju vai arī tevi izputināt;
• šokolādi vai cepumus personai, kas ietur diētu. [2]
Pieklājīga dāvanas pasniegšana
Dāvinātājam pateicības vārdi jāuzklausa atturīgi. Viņš nedrīkst pats savu dāvanu slavēt un tās vērtību cildināt. Taču nepieklājas arī teikt „Ak, tas taču tāds nieks vien ir, tas jau daudz arī neko nemaksā, un tāpēc nav par ko pateikties” u. tml. dāvanu nosūtot, jārūpējas, lai tā pie adresāta nonāktu īstajā reizē, vēlams - iepriekšējā vakarā, bet ne vēlāk kā gadadienas rītā.
Dāvanu parasti pasniedz glīti iesaiņotu. Izvilkt to tieši no kabatas un vēl aplipušu ar gružiem neklājas. Ar ziediem ir citādāk. Tos vispirms iztin no papīra un tikai tad iedod rokās. Dāvanu pasniedzot, jāatturas no jebkādiem paskaidrojumiem, komentāriem un aizbildinājumiem. Nevajag bojāt labo iespaidu. Ja mēs reiz pasniedzam dāvanu, tas nozīmē, ka esam atzinuši to par piemērotu. Tāpēc jāvienojas, lai dāvanu papildina tikai sirsnīgs novēlējums un smaids.
Dāvanu saņemšana
Dažkārt tas vien, ka cilvēks mūs atcerējies un atnācis apsveikt, ir aizkustinoši un dod gandarījumu, tāpēc nevajag lolot pārāk lielas cerības. Turklāt, ja apsveikumu un laba vēlējumus papildina arī velte, neatliekam to neizsaiņotu nost, maldīgi spriežot, kas jāizrāda, it kā dāvanai nebūtu nekādas nozīmes. Vajag dāvinātājam pateikties, tūdaļ pat viņa klātbūtnē dāvanu izsaiņot un izteikt savu prieku un apmierinājumu.
…
