Izstrādā jaunus veidus, kā izmērīt inteliģenci
1932. gadā Vekslers savu karjeru sāka kā galveno psihologu Belevjū psihiatriskajā slimnīcā Ņujorkā, un nākamajā gadā pievienojās Ņujorkas Universitātes Medicīnas koledžas fakultātei. Lai gan viņš nodarbojās ar dažādiem pētniecības projektiem, viņa galvenā uzmanība joprojām bija inteliģencei. Belevjū, Vekslers pārbaudīja gan bērnus, gan pieaugušos no dažādiem apgabaliem un neskaitāmām problēmām. Atkal viņš konstatēja, ka tradicionālās testēšanas metodes nav piemērotas. Jo īpaši viņš secināja, ka parasti izmantotie Bineta inteliģences testi bija pārāk nepilnīgi un nebija piemēroti pieaugušajiem.
Papildus saviem labi pazīstamajiem testiem pieaugušajiem un bērniem, Vekslers izstrādāja Armijas veksleru (1942), 1955. gadā Vekslera pieaugušo inteliģences skalu, kuru viņš atklāja 1981. gadā, un Vekslera pirmsskolas un pamatskolas inteliģences skalu 1967. gadā. Vekslera testi mērīja spējas veikt uzdevumus, kā arī garīgās spējas. Viņš arī iepazīstināja ar novirzes koeficientu - jaunu aprēķinu, kas salīdzināja indivīdus ar viņu vienaudžu grupu, nevis aprēķina „garīgo vecumu”, kā tas bija Bineta testa pamatā. Novirzes koeficients, kas koriģēts attiecībā uz spējām, kas mainījušās ar vecumu, padarīja vieglāk atklāt novirzes. 1939. gadā Vekslers publicēja “Pieaugušo inteliģences mērījumi”.
Vekslers nekad nav piefiksējis kādus savas inteliģences testu ierobežojumus. Kaut arī viņa testi bieži vien tiek interpretēti kā skaidri saprotamas inteliģences robežas, Vekslers pats uzskatīja, ka tie ir noderīgi tikai kopā ar citiem klīniskiem mērījumiem. Vekslera vērtējumi bija daudz pārāki par vienkāršu testēšanu.
…
