Indiešu dejas.
Deja indiešiem ir ļoti izsmalcināta, baudāma; katrs tās elements ir savdabīgs un izstrādāts, vēstot par kaut ko. Katrs žests ir ar savu nozīmi, ko dejotājs izpilda dejas laikā. Lai precīzi izpildītu deju, ir ilgstoši jāmācās, apgūstot dejas mākslu sākot no pamatiem. Mitoloģija un senais ir arī ievīti dejās, tāpēc nereti dejotāji ietērpjas savdabīgos, mistiskos tērpos, kā arī lieto speciālu grimu, lai labāk izteiktu dejas domu un attēlotu mitoloģiskos tēlus. Daži to mēdz uzskatīt par piekto vēdu vai pat par jogas elementu. Indiešu klasiskā deja izmanto ķermeni saskarsmei ar Dievu vai kā instrumentu sevis un pasaules pārveidošanai. Deju horeogrāfijas tehnika un simboli, to struktūra un klasifikācija bija aprakstīti tādos senajos rakstos, kā „Natjašastra” un „Abhinaija Darpana”. Līdz XX gadsimta sākumam šī deja bija tempļa ceremoniju sastāvdaļa. Dejotāja, viņas guru un viņas mūziķi bija ļoti cienīti un dzīvoja tempļa apgādībā. Pati deja, bez sarežģīto rituālu ceremonijas, tika izpildīta arī citos gadījumos un piemērotā laikā, piemēram, festivālā, kronēšanā, laulībā, dēla piedzimšanā vai nu pārceļoties uz jaunu pilsētu vai māju. Indiešu klasiskās dejas izpildītāji ārēji izskatās ļoti efektīgi. Tie ir apģērbti krāšņā tērpā un uz tiem ir tik daudz rotu, ka nav skaidrs, kā tie vispār var saglabāt iespēju kustēties, ne tikai dejot.
Austrumu dejas.
Austrumu dejas ir izteikti sievišķīgas un seksuālas dejas.
…
