IV
1. Dekarts uzskata par vajadzīgu atmest visu lieko un neuzticēties sajūtām un jutekļiem. „Nav nevienas lietas, kas būtu tāda, kādu to mums rāda sajūtas.” (36.lpp.)
2. Dekarta pirmais filozofijas pašizziņas princips: es domāju, tātad es esmu. Cilvēks domā tikai tāpēc, ka tas ir iespējams, pateicoties viņa esamībai. Viņš nevar noliegt to, ka viņš nedomā, jo pasakot, ka „es nedomāju”, cilvēks nonāk pretrunā, jo viņš domāja, ko pateikt. Noliedzot to, ka viņš nedomā, viņš noliedz pats sevi. „Tas ir tādā nozīmē, ka šis es, citiem vārdiem sakot, dvēsele, kurai pateicoties es esmu tas , kas es esmu, ir pilnīgi atšķirīga no ķermeņa.”(37.lpp.)
3. Dekarts teoretizē par pieņēmumu, ka viņš varētu būt dievs, augstākā, pilnīgākā būtne, un sarkastiski parāda piemēru, ka katrs cilvēks ir tik individuāls un atšķirīgs, ka jābūt kādai vienojošai būtnei, kas par mums atbild, kurai piemīt VISAS īpašības. „Ir nepieciešami vajadzīgs, lai būtu kāda cita pilnīgāka, no kuras es esmu atkarīgs un no kuras es esmu saņēmis visu, kas man ir. Jo ja es būtu viens pats un nebūtu atkarīgs ne no viena cita, tādā nozīmē, ka man būtu bijis no manis paša viss tas mazumiņš, ar ko es piedalos pilnīgajā būtnē.” (38.lpp.)
4. Cilvēkam ir divu veidu pārliecības, tātad 2 prāti: viena – morālā, ko pieņemam no tiem, kas mums stāsta vispārzināmus un pieņemtus faktus un patiesības, bet otra pārliecība – pilnīgi drošā, loģiskā. Tas nozīmē, ka mūsu jutekļi nekad nevar apstiprināt kādas lietas pastāvēšanu, ja nepiedalās mūsu prāts. Sapņi mums attēlo objektus, kas ir patiesi. Tas ir tikai sapnis, bet miegs netraucē redzētajam objektam, parādībai būt nepatiesam. „Jo no kurienes gan ir zināms, ka domas, kuras mums ir sapņos, drīzāk būtu maldīgas nekā citas ņemot vērā, ka tās bieži vien nav mazāk dzīvas un spilgtas?” (40.lpp.)
5. Vienu un to pašu lietu iespējams sajust dažādi, un vienīgi prāts mums ļauj zināt, kāda tā ir patiesībā. „Taču prāts mums diktē, ka visām mūsu idejām jeb jēdzieniem vajadzīgs kāds patiesīguma pamatojums, jo nevar būt iespējams, ka dievs, kurš viss ir pilnīgs un patiesīgs, tās būtu ielicis mūsos bez tā.” (42.lpp.)
…
