Iedzīvotāju dabiskas kustības, migrācijas un sociālas mobilitātes procesi un parādības kopuma ir demogrāfijas zinātnes petīšanas objekts.
Demogrāfiju var uzskatit par zinātni, kas peti iedzīvotāju atražosanas.
Demografija ir sociala zinatne, kas ar tai piemitosam metodem peti likusakaribas, kadas verojamas iedzivotaju skaita un sastava, to teritorialaja izvietojuma, iedzivotaju dabiskas kustibas un migracijas procesos
Demgrofijas atzinam ir ne vien teoretiska nozime, bet arī tas plaši izmanto praktiskaja darbā. Planveida ekonomikas apstakļos īpašana nozīme dem.atziņam ir tautassaimniecības planošana. Varētu pat apgalvot, ka socialas un ekonomiskas attistibas planošana šajā sistēmā nav iespējama bez dem. Rakstura ziņam.
Lai planotu iedzivotāju materialas un kulturas labklajibas pieaugumu, veselības aizsardzibas, sadzives pakalpojumu, dzivokļu apstakļu, izglitotības un socialas nodrošīnašanas sistēmas uzlabošanu, transporta talāko attistību un tamlidzīgi, nepieciešamas zinas par iedz. Skaitu, to sastāvu pēc dzimuma, vecuma, ģimenes stavokļa un citam pazimēm.
Faktiski ikvienas tautsaimnicibas nozares attīstības planošanai ir nepiecišamas ziņas par darba spēka resursiem, kadi ir sabiedrības ricība, to izvietojumu pa administratīvi teritoriālam vienībam, stradatāju kvalifikaciju utml.
Tadejadi dazadas zinatnes peti iedz. (dem.) attistibas vienoto processu. Dem. Attistiba (procesu kvantitatīvie raksturlielumi un izmaiņas dažadas strukrurās – prof. Etnisk. Darbaspēka, kvalifikācijas, laulatības, ģimenu) ir komplekss, sistemisks jedziens. Taču butiskakā nozīme iedz. Attistība ir atražošanas aspektam, tāpēc nereti tiek uzskatīts, kā zinātnu sistema par iedz. Centrāla vieta ir tiešī dem.…