Vēl viens būtisks rādītājs demogrāfiskās situācijas raksturošanā ir demogrāfiskā slodze. To aprēķina „attiecinot darbaspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaitu vidēji uz 1000 personām darbaspējas vecumā” (Zvidriņš, 2003). Siguldas novadā 2010. gadā šis rādītājs bija 522, kas bija salīdzinoši augstāks, nekā vidējais Latvijā (514) un lielākajā daļā Siguldas novada kaimiņnovados (Siguldas novada dome, 2010).
Visbeidzot, pie pieejamajiem demogrāfiskajiem datiem par Siguldas novadu var minēt 2011. gada tautas skaitīšanā noskaidroto Siguldas novadā dzīvojošo latviešu tautības iedzīvotāju īpatsvaru iedzīvotāju kopskaitā procentos, latviešu valodas lietotāju īpatsvaru iedzīvotāju kopskaitā procentos, Latvijas pilsoņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā procentos, Latvijas nepilsoņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā procentos, personu īpatsvaru ar augstāko un vidējo izglītību no tiem, kas ir vecāki par 15 gadiem un nodarbināto īpatsvars no tiem, kas ir vecāki par 15 gadiem. Šie dati Siguldas novadā attiecīgi ir: 88 %, 90,8 %, 94,9 %, 4,6 %, 76,7 %, 49,8 % (Csb.gov.lv, 2012).
Kopumā, ņemot vērā pieejamo informāciju, svarīgākie secinājumi ir:
• Siguldas novads ir viens no retajiem Latvijā, kur vērojams stabils iedzīvotāju skaita pieaugums
• Siguldas novadā ir augstākie bērna piedzimšanas pabalsti Latvijā
• Siguldas novadā vērojams straujš novadā deklarēto iedzīvotāju pieaugums
• Siguldas novadā ir valsts līmenī salīdzinoši augsta demogrāfiskā slodze
• Lielākā daļa Siguldas novada iedzīvotāju ir latviski runājoši Latvijas pilsoņi
…