Iedzīvotāju skaitu un tā izmaiņas ietekmē dabiskā kustība un mehāniskā kustība jeb migrācija. Šo abu kustību rezultātā kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ir vērojama depopulācija – iedzīvotāju skaita samazināšanās.
Dabiskā kustība
90.gadu tipiska parādība Latvijā – dabiskā ataudze nenotiek, bet tā ir ar mīnus zīmi, jo mirušo skaits pārsniedz dzimušo, tātad 90. gadu notikumi ir atstājuši negatīvas sekas uz Latvijas iedzīvotāju skaitu, jo šis pārmaiņu laiks pēc neatkarības atgūšanas cilvēkus izsita no ierastā ritma, nācās pie daudz kā jauna pierasts, daudz kā atteikties, cilvēki bija kā tādā šoka stāvoklī, kā arī lielais emigrantu skaits, protams, tas neradīja dzimstības pieaugumu, bet drīzāk laulību skaita samazināšanos, nedaudz arī mirstības palielināšanos, bet kas uz dzimstības fona izskatījās daudz lielāka.
Dzimstība Latvijā kopš 1987.gada ir samazinājusies gandrīz 2 reizes. Dzimstības koeficients ir viens no zemākajiem Eiropā, lai gan pēdējos gados situācija ir nedaudz uzlabojusies un kaut nedaudz dzimstība ir palielinājusies.
Summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei) ir viens no zemākajiem Eiropā. Zemāks dzimstības koeficients vēl ir tikai Ukrainai, Slovēnijai, Slovākijai un Čehijai. Pašlaik tas ir apmēram puse (1,23) no lieluma (2,1 – 2,2), kas nepieciešams paaudžu nomaiņai. Dzimstības pieaugumu palēlina ne pārāk efektīvā valsts demogrāfiskā politika, kā arī lielais abortu skaits, kas gan pašlaik samazinās, un arī laulību skaita samazināšanās. Pēdējos gados pieaug arī šķirto laulību skaits. Ja 90. gadu sākumā bija šķirtas 10783 laulības, tad 2002. gadā šķirto laulību skaits bija tuvu vai dubultojies – 5952 šķirtās laulības. Tā kā ir samazinājies laulību skaits, tad ir palielinājies ārlaulībā dzimušo skaits un tas ir palielinājies aptuveni 3 reizes.…
