Aristotelis uzsver, ka Grieķu pilsētvalstu sabiedrībā ne visi indivīdi, kas tiek uzskatīti par brīviem, ir pilsoņi. Par pilsoņiem netiek uzskatītas sievietes, bērni un arī veci vīrieši. Grieķu polisās par pilsoņiem tiek uzskatīti visi brīvie vīrieši, kas joprojām ir to brieduma gados Aristoteļa uzstādījumam par pilsoņiem Antīkajā Grieķijā ir salīdzinoši daudz šaurāks raksturs kā Amerikas pilsoņa jēdziena definējumam. 14.labojums Amerikā dzimušos, kā arī naturalizētos indivīdus uzskata par vienlīdzīgiem, turpretī Aristotelis naturalizācijas procesu noraida kā marginālu, kas tiek pamatots ar to, ka piedzimšana Grieķijas polisā, kas apstiprināta no svarīgu institūciju puses kā leģitīma, tika uzskatīta par universālu pilsonības kritēriju starp grieķiem.
Pastāv arī atšķirības Antīkās Grieķijas un Amerikas uzskatos par vienlīdzības jēdzienu. Ne amerikāņi, ne grieķi neatzina, ka absolūti visi indivīdi ir vienlīdzīgi. Neatkarības deklarācija vienlīdzību pamato ar to, ka cilvēka pirmdzimtības tiesības ir neatņemamas, jo nepastāv tādas cilvēka varas, kas šīs tiesības spētu atņemt. Turpretī vadoties pēc grieķu uzskatiem, šādas tiesības cilvēkam eksistē saskaņā ar dabu. Amerikas Konstitūcijas 14.labojums norāda, ka vieni un tie paši likumi aizsargā visus pilsoņus vienlīdzīgi. …