Demokrātiskā režīmā pilsoniskā sabiedrība kontrolē valsti, savukārt valsts garantē pilsoniskās sabiedrības suverenitāti un nodrošina pilsoniskās sabiedrības iekšējo pretrunu risināšanas atklātumu un tiesiskumu. Demokrātiskā režīmā valsts pienākumos ietilpst gādāt par iespējām sabiedrībai izpausties ar daudzveidīgām interesēm. Demokrātiskā režīma pamatiezīmes tiek aplūkotas liberālās demokrātijas kontekstā.
Demokrātiskā režīmā ir dota iespēja ietekmēt politiku: 1) tiesības piedalīties vēlēšanās ir vairākumam pieaugušo un par izdarīto izvēli netiek piemērotas sankcijas (ne atalgojums, ne nosodījums); 2) visas balsis ir vienādi svarīgas; 3) ievēlētajām personām pieder pēdējais vārds svarīgāko jautājumu izlemšanā; 4) mierīgā ceļā ir nomaināmi ievēlētie līderi; 5) informācijas pieejamība, par informācijas avota izvēli nedraud represijas; 6) iespējas pašam kļūt par politisko līderi, ja ievēro noteikumus.
Valsts institūti ir veidoti pēc “varas dalīšanas” principa. Iecietība pret cita uzskatiem un idejisko orientāciju. Demokrātiska režīma pazīme ir arī sociālais plurālisms – “sociālā varas dalīšana”.
Demokrātiskā režīma stabilitāti nodrošina vidusslānis (vidusšķira). …