Derīgums un apgaismības ideāls domāšanas vēsturē

Derīgums un apgaismības ideāls domāšanas vēsturē Galvenie jēdzieni: apgaismība, agnostiķi, jaunie laiki Moderno jeb jauno laiku lielā vēsts Par modernajiem jeb jaunajiem laikiem sauc laikmetu, ka sākās 1492. Gadā, kad Kolumbs atklāja Ameriku. Pēc renesanses un viduslaikiem. Saskaņā ar Kanta slaveno definīciju, apgaismība ir dvēseles dzīves un jo sevišķi domāšanas nepilngadības pārvarēšana. Domāšanas nobriešana nozīmē autonomiju jeb neatkarību, kas ir īstas brīvības priekšnoteikums. Tas nozīmē, ka cilvēks pats ir sapratis dzīvi, nevis pieņēmis citu viedokli. Apgaismība uzver ne tikai autonomiju, bet arī līdzcietību: visiem cilvēkiem ir vienādas tiesības. No tā izriet arī doma, ka neviens nevar sevi uzskatīt par labāku kā citi jau no dabas. Nemodernajos laikos domāja, ka esi labāks par visu tautu (piem., muižniecība apspieda tautu, jo bija bagāti). Otra vara, no kuras apgaismība atbrīvo cilvēku, ir reliģija. Agnostiķi uzskata, ka par Dievu neko nevar zināt.