Desmit tēzes no Roberta Fišera grāmatas "Mācīsim bērniem mācīties"

„Katrs bērns ir individuāla būtne, katram ir citas vajadzības, tāpēc katam bērnam ir nepieciešama individuāla programma.” (122.lpp)
Šī ideja vienmēr ir bijusi aktuāla, taču mūsdienās tai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, kas ir vērtējami ļoti pozitīvi. Tomēr jāatzīst, ka ikdienā skolā šo ideju ir ļoti grūti realizēt, jo skolēnu skaits svārstās aptuveni no 20 līdz pat 34 skolēniem vienā klasē (lielākajās valsts skolās), kas būtībā rada neiespējamu situāciju, lai skolotājs individuāli veltītu uzmanību katram savam skolniekam.
Cik klase ir skaitliski liela, tik arī indivīdu, personību būs klasē un katram būs nepieciešama īpaša pieeja mācību procesā. Nekad nebūs tā, ka visi bērni būs vienlīdz spēcīgi un attīstīti kā praktiskajās, tā arī radošajās un intelektuālajās nodarbībās. Ir jāņem vērā katra bērna spējas un, apgūstot mācību vielu, pastiprināti jādarbojas ar tās sfēras palīdzību, kurā bērns jūtas komfortablāk.
Tā kā es esmu dejošanas skolotāja, tad man savā profesionālajā darbībā ir mazliet vieglāk ievērot šo principu, jo bieži sanāk strādāt ar katru bērnu individuāli un atbilstoši viņa spējām dejas jomā. …