Uzvedību un parādības, kas neatbilst pieņemtajām normām un standartiem, apzīmē ar terminiem „ deviance” (no latīņu valodas- de- „no” un via- „ceļš” –tātad burtiskā tulkojumā „neceļš”, „novirze no ceļa”, kas kopumā apzīmē sociāli novirzītu uzvedību).
Atsevišķu neatbilstošas uzvedības gadījumu apzīmē ar terminu „deviācija”, bet indivīdu, kam ir raksturīga devianta uzvedība, - ar jēdzienu „deviants”. Jēdziens „deviance” un „deviantīvs” tiek interpretēts ne tikai kā novirzītais, bet arī kā „citādais”.
Deviācija ir kaut kas pa vidu starp normām atbilstošu rīcību un noziedzīgu nodarījumu, turklāt no deviācijas parasti izaug noziedzīgi nodarījumi.
Deviance var būt gan absolūta normu neievērošana, gan to pārspīlēta ievērošana.
Par deviantu uzvedību uzskata:
1) cilvēka rīcību, kas neatbilst konkrētajā sabiedrībā tradicionāli pieņemtiem un vispāratzītiem priekšstatiem, normām un stereotipiem;
2) sociālu parādību, kas izpaužas cilvēku darbības masveida formās un neatbilst sabiedrībā pieņemtām vai izplatītām normām, standartiem.
Deviantīvā uzvedība ļauj noteikt atsevišķu indivīdu un sociālo grupu gaidāmo- prognotisko uzvedības modeli. Sakarā ar to, ka indivīdu uzvedībai ir visai stabils un noturīgs raksturs, sociālajā darba un tiesībaizsardzības iestāžu praksē ir iespējams izstrādāt reprezentatīvas prognozes par iespējamām sociālo noviržu tendencēm nākotnē – to biežumu, intensitāti, nelabvēlīgām sekām, deviāciju sociālās bīstamības pieaugumu un pastiprinājumu.
Narkomānija ir patoloģiska tieksme un pieradums lietot vienu vai vairākas narkotiskas vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un izraisa smagas fiziskās un psihiski funkcionālās novirzes (no grieķu vārda „narke” – sastingums, miegs + „mania” – mainīgs neprāts, kaisle).
Narkomānija ir sociāla parādība un slimība. Ar narkomāniju saistās arī daudz plašāks attiecību loks, kurām ir sakars ar narkomāniju ne tikai kā ar slimību; tie ir noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar narkotikām (narkotiku audzēšana, kultivēšana, lietošana, uzglabāšana, realizācija). Turklāt ir jānodala noziedzīgi nodarījumi. kurus izdara narkomāni, lai iegūtu iztikas līdzekļus (zādzības, laupīšanas).
Par narkomānu uzskata cilvēku, kam:
1) ir daļēji vai pilnīgi nepārvarama psihiska atkarība no ierastās vielas jeb tieksme pastāvīgi vai periodiski atjaunot tās lietošanu;
2) narkotiskās vielas iedarbības izraisīšanai ir nepieciešams pakāpeniski paaugstināt tās devu;
3) nav iespējams atteikties no narkotiskās vielas turpmākās lietošanas, jo tās pārtraukšana rada grūti paciešamus psihiskus un fiziskus traucējumus – abstinenci, kas izzūd, lietojot atkārtotu vielas devu;
4) līdz ar bieži atkārtotu vielas lietošanu rodas periodiska vai sistemātiska intoksikācija, kas ir bīstama gan paša narkomāna veselībai un pat dzīvībai, gan apkārtējai sabiedrībai, jo var izraisīt psihiskus traucējumus reibumā vai abstinencē un gatavību izdarīt noziedzīgus nodarījumus, lai iegūtu līdzekļus narkotisko vielu iegādei.
Galvenais simptoms, kas piemīt narkomānijai ir slimīgā, uzmācīgā un nepārvaramā tieksme atkārtot ierastās vielas lietošanu, kura pakāpeniski cilvēkā nomāc visas pārējās vēlēšanās un intereses, Ar šo atkarības simptomu sākas narkomānija.
Visām narkotiskajām vielām piemīt viena galvenā īpašība – spēja mainīt cilvēka psihisko stāvokli subjektīvi patīkamā virzienā –radīt eiforiju, stimulāciju vai uztveres (pat apziņas) traucējumus ar ilūzijām un halucinācijām. Tātad narkotiskās vielas vispirms iedarbojas uz cilvēka centrālo nervu sistēmu.
Ar narkotiskajām vielām aizvien vairāk aizraujas nepilngadīgie. Narkomānijas izplatību veicina galvenokārt valdošās sociāli ekonomiskās attiecības un narkotisko vielu noziedzīgais bizness, kā arī jauniešu bezdarbībai. Liela loma ir arī modei, atdarināšanai un draugu ietekmei. Jaunieši agri izmēģina apreibināšanās līdzekļus, gan ziņkārības, gan atdarināšanas dēļ, pārējo paveic jau pati narkotiskā viela. Daļa to pusaudžu un jauniešu, kuri kļūst par narkomāniem, nāk no nelabvēlīgām ģimenēm. Viņu vecāki ir dzērāji vai pagrimuši cilvēki, bērni izaug uz ielas bez jebkādas uzraudzības, antisociālu pusaudžu grupās, viņu rīcību un uzvedību vairāk nosaka vienaudži nekā vecāki.
Viens no visplašāk izplatītajiem dažādiem deviantās uzvedības veidiem ir pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana, kas indivīdu var novest līdz alkoholismam.
…
