Vestfāles sistēma veidojās 1648.g., kad bija noslēgts miers starp Eiropas valstīm pēc 30 gadu ilgušajiem kariem kontinentā. Vestfāles sistēma ieviesa pasaules apritē galveno jēdzienu “valsts suverenitāte”. Nacionālā valsts bija galvenais spēlētājs starptautiskajā arēnā. Valsts intereses bija galvenais starptautisko attiecību subjekts. Vestfāles miers ievadīja un pabeidza veco attīstības posmu. Līdz Vestfāles sistēmai politiku noteica Romas impērijas loģika, Romas pāvesta morāles normas. Pāvests pērstāvēja universālo baznīcu un baudīja diezgan lielu varu. Nacionālo valstu veidošanās procesā izauga konflikts starp pāvestu un imperatoriem, kas visu pārvērta par karu. 30.gadu karš bija izveidojies kā ideoloģisks karš starp katoļiem un protestantiem. Pakāpeniski kļuva skaidrs, ka Eiropā sāk dominēt racionālisms, materiālā labklājība. Valsts interešu formula likvidēja morāles normas, valsts uzvedībā sāka dominēt jēdziens labklājība. Eiropā sāka dominēt spēku līdzsvara princips. Vestfāles miers bija pirmais mēģinājums izstrādāt tādus principus, kuri dominē līdz pat mūsdienām. Vestfāles sistēma izstrādāja diplomātijas zelta standartu- nācijai nav patstāvīgu draugu vai ienaidnieku, patstāvīgas ir tikai intereses. Valstu uzvedība kļuva atkarīga tikai no šo valstu spēka, ietekmes, varonības spējām mobilizēt vajadzīgos resursus, lai sasniegtu mērķi bez jebkādām atsaucēm uz baznīcu, Dievu. …
