-
Diplomātijas vēsture
1.Diplomātijas jēdziens. Diplomātija senajā Grieķijā un Romā. Bizantijas diplomātija.
Diplomātija – sarunu māksla paplašinātā nozīmē saprotama un cieši saistīta ar ārpolitiku.
Grieķija (tās devums civilizācijai).
Grieķu valodu devums diplomātijai(D)
Jēdziens diploma – grieķu vārds – ārzemju pase, atvasināts vārds diplomāti – cilvēks, kuram ir šī pase. Dialogs – sākotnēji saruna par sapratni. Pirmie līgumi vēl pirms grieķiem – klasika – Robežlīgums – rakstītā veidā. Veidojās daudz dažādas savienības un alianses. Neitralitāte – grieķi skaidro – būt mierīgam. Jēdziens konvencija.
Grieķi rada literatūru – Homēra darbi – ataino diplomātiju. Grieķija līdz Aleksandram lielajam nebija vienota, mazām valstīm diplomātija ir ļoti svarīga. Diplomātijā svarīga ir vienota valoda.
490-479 g.p.m.ē. Grieķu lielākais devums, 5 kaujās padzina persiešus no Eiropas. Šī grieķu uzvara radīja pamatu Eiropā tādu, kāds tas ir šodien. Grieķijā bija demokrātija.
Grieķu diplomātijas principi: nav labi lauzt līgumus(uzticība), nav labi sabiedroto pamest nelaimē, diplomātiskā imunitāte(nav labi nogalināt sūtni), grieķi akceptēja zināmus, noteiktus kara vešanas principus, karš ir jāpasludina(kļuva par tradīciju).
Grieķu diplomātiskās vājības: demokrātija (noliedza slepeno diplomātiju, ļoti lēns mehānisms reaģēt uz draudiem toties demokrātija ir izturīgāka, skopa demokrātija.
Grieķu diplomāti: grieķi neradīja profesionālu diplomātu dienestu, ziņnesim jābūt skaļai balsij, ziņnesim jābūt labai atmiņai, orators tuvinās diplomātam-ziņnesis, kuru sūta nest ziņu + ir spējīgs vest sarunas(nevarēja būt jaunāks par 50g.), sabiedrībā cienījams. Lielākā nelaime-kukuļņemšana. Dāvanām jābūt reģistrētām. Grieķija neradīja patstāvīgas vēstniecības, sūtīja cilvēkus turp-atpakaļ.…
Atbildes uz sekojošajiem Diplomātijas vēstures eksāmena jautājumiem: 1. Diplomātijas jēdziens. Diplomātija senajā Grieķijā un Romā. Bizantijas diplomātija. 2. Itālijas pilsētas – valstis Florence, Milāna, Venēcija un to loma modernas Eiropas diplomātijas rašanās. 3. Francijas diplomātija XVI gadsimtā; cīņa pret Habsburgu kundzību Eiropā. Anglijas ārpolitika un diplomātija XVI gadsimtā. 4. Hercoga A. Z. Rišeļjē lomā Eiropas diplomātijas vēsturē. 30. gadu karš un tā rezultāti. 5. Izmaiņas starptautiskajā stāvokli Austrumu Eiropā 17. gs. Otrajā pusē – 18. gs. Sākumā. Polijas un Zviedrijas noriets, Krievijas iespaida pieaugums. 6. Lija XIV ārpolitika. Anglijas cīņa pret Francijas hewgemonijas tendencēm. 7. Galvenās izmaiņas Eiropas starptautiskajā attiecībās 18. gadsimtā. 8. Revolūcija Francijā un tās iespaids uz starptautiskam attiecībām. Anglijas cīņa pret Franciju. Pita jaunākā politika. 9. Vīnes kongress (1815.) un tā galvenie rezultāti. 10. Austrumu jautājums 19. gadsimta pirmajā pusē. Lielais Krimas karš. 11. Vācijas un Itālijas apvienošana. Oto Bismarka politika. 1862 – 1871. 12. Balkānu jautājums 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā. Austrijas un Krievijas politika Balkānos. 13. Trejsavienības un Antantes izveide. Divi bloki Eiropā, to sāncensība. 14. Pirmā pasaules kara cēloņi. 15. Diplomātija Pirmā pasaules kara gados. 16. Pirmā pasaules kara galvenie rezultāti.
- Diplomātijas vēsture
- Eiropas integrācijas vēsture
- Somijas pievienošanās ES vēsture un noteicošie faktori
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Eiropas integrācijas vēsture
Конспект для университета3
Оцененный! -
Somijas pievienošanās ES vēsture un noteicošie faktori
Конспект для университета2
Оцененный! -
Pāreja no vecās diplomātijas uz jauno
Конспект для университета7
-
ASV vēstures problēmas
Конспект для университета24
-
Salīdzinošās politikas priekšmets, pielietojums un vēsture
Конспект для университета2