Diplomātiskās tiesības
1.Diplomātisko tiesību jēdziens
Diplomātiskās tiesības ir starptautisko tiesību nozare, kas ietver sevī normu kopumu, kuras attiecas uz valsts ārējo sakaru institūciju un to amatpersonu un darbinieku statusu un funkcijām.
Diplomātiskās tiesības ir senākā starptautisko tiesību nozare, jo jau sirmā senatnē radās nepieciešamība uzturēt starpvalstu, bet pirms tam starpcilšu attiecības, lai panāktu vienošanos dažādos abām pusēm nozīmīgos jautājumos, ievērojot abu pušu atšķirīgās intereses. Tādēļ pakāpeniski paražu formā veidojās tiesību normas, kuru uzdevums bija nodrošināt starpvalstu sakaru sekmīgu īstenošanu.
2.Diplomātiskās pārstāvniecības sastāvs un funkcijas.
Diplomātiskā pārstāvniecība ir akreditējošās valsts orgāns, kurš apstiprināts akreditācijas valsts teritorijā diplomātisko attiecību īstenošanai starp abām valstīm.
Diplomātisko pārstāvniecību personāls sastāv no:
- diplomātiskā personāla;
- administratīvi tehniskā personāla;
- apkalpojošā personāla.
Diplomātiskā personāla locekļi ir personas, kurām tiek piešķirts diplomātiskais rangs. To viņam piešķir akreditējošā valsts atbilstoši attiecīgās valsts likumiem. Latvijā diplomātu rangus regulē Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums. Rangs un ieņemamais amats var arī nesakrist.
Diplomātiskās pārstāvniecības funkcijas ir:
- Akreditējošās valsts pārstāvniecība akreditācijas valstī;
- Akreditējošās valsts un tās pilsoņu interešu aizsardzība akreditācijas valstī atbilstoši starptautisko tiesību normām;
- Sarunu vešana ar akreditācijas valsts valdību;
- Apstākļu un notikumu noskaidrošana akreditācijas valstī jebkādā legālā veidā un akreditējošās valsts informēšana par tiem;
- Draudzīgu attiecību veicināšana starp akreditējošo un akreditācijas valsti un savstarpējo attiecību attīstīšana ekonomikas, kultūras un zinātnes jomā;
- Konsulāro funkciju veikšana.
3. Speciālo misiju tiesiskais režīms
Speciālā misija ad hoc ir nepastāvīga (termiņa) ārējo sakaru institūcija, kuras sastāvā ir starptautisko tiesību subjekta (vai subjektu) pārstāvji, kuru viens starptautisko tiesību subjekts nosūta pie cita starptautisko tiesību subjekta speciālu uzdevumu izpildes nolūkā.
Parasti speciālā misija ir termiņa (nepastāvīga) misija, kura reprezentē (pārstāv) valsti, kuru šī valsts sūta uz otru valsti ar pēdējās piekrišanu speciālu jautājumu risināšanas vai sevišķu uzdevumu izpildes nolūkā.
Diplomātiskā misija tiek uzsākta pēc valstu savstarpējās vienošanās panākšanas par diplomātisko attiecību nodibināšanu.
Jēdzieni:
Agremāns - vienas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzītā kandidāta iecelšanai par savu diplomātisko pārstāvi šajā valstī.
Akreditācijas vēstule - diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz akreditrācijas rakstu (vēstuli) — dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras. Akreditācijas vēstulei jābūt šādiem rekvizītiem: jānosauc valsts institūcija, kas norīkojusi amatā pārstāvniecības vadītāju; jāmin akreditācijas valsts.
Persona grata – ārzemju diplomāts, kuram atļauts iebraukt un uzturēties dotajā valstī.
Diplomāts - valsts pilnvarota persona, kas uztur diplomātiskos sakarus ar citām valstīm; tas var būt ārlietu resora vai diplomātiskās pārstāvniecības darbinieks.
Dismisls (Dismissal) – ja diplomātiskais aģents viņam noteiktā laikā neatstāj valsti, akreditācijas valsts viņu neatsauc un pilnvaras nepārtrauc, tad šādu diplomātu var pasludināt par privātu personu (dismisls), kura diplomātiskā kapacitāte netiek atzīta.
Duajēns – diplomātiskā korpusa vecākais, augstākā ranga diplomātiskais pārstāvis, kas kādā valstī vada diplomātisko korpusu. Duajēns pārstāv diplomātisko korpusu tā kolektīvajās attiecībās ar ārvalstīm, uzstājas tā vārdā un pirms jaunā ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka akreditācijas vēstuļu iesniegšanas valsts galvam tiekas ar to, informē par stāvokli valstī un diplomātiskā protokola īpatnībām tajā.
Pilnvarotais lietvedis – Pārstāvniecību vadītāji tiek iedalīti 3 klasēs, kur trešā klase ir pilnvarotie lietveži, kuri ir akreditēti pie ārlietu ministriem
Diplomātiskie rangi – Diplomātiskā personāla locekļi ir personas, kurām tiek piešķirts diplomātiskais rangs. To viņam piešķir akreditējošā valsts atbilstoši attiecīgās valsts likumiem. Latvijā diplomātu rangus regulē Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums. Rangs un ieņemamais amats var arī nesakrist.
1. Kāda ir jēdziena “diplomātiskās tiesības” šaurā un plašā nozīme?
Plašajā izpratnē diplomātiskās tiesības ietver sevī visas ārējo sakaru tiesības, kuras sīkāk tiek iedalītas:
- Diplomātiskās tiesības, kuras regulē starpvalstu diplomātiskās attiecības (tās ir arī diplomātiskās tiesības šaurajā nozīmē);
- Speciālo misiju tiesības;
- Diplomātiskās tiesības, kuras regulē valstu diplomātiskās attiecības ar starptautiskajām organizācijām;
- Konsulārās tiesības
2. Kādi universāli starptautiski līgumi noslēgti ārējo sakaru jomā?
Vīnes Konvencija par konsulārajiem sakariem
1. Pieņemšanas vieta: Vīne
2. Noslēgšanas datums: 24.04.1963
3. Nozare: Diplomātiskās un konsulārās attiecības
4. Apstiprināts: Augstākā Padome 28.01.1992
5. Statuss: spēkā esošs 14.03.1992
6. Publikācija: Latvijas Vēstnesis Nr.105; 16.07.2003
3. No kādām darbinieku kategorijām sastāv diplomātiskās pārstāvniecības personālsastāvs?
Diplomātisko pārstāvniecību personāls sastāv no
1) diplomātiskā personāla;
2) administratīvi tehniskā personāla;
3) apkalpojošā personāla.
Diplomātiskā personāla locekļi ir personas, kurām tiek piešķirts diplomātiskais rangs. To viņam piešķir akreditējošā valsts atbilstoši attiecīgās valsts likumiem. Latvijā diplomātu rangus regulē Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums. Rangs un ieņemamais amats var arī nesakrist.
4. Kā tiek risināts jautājums par diplomātiskās pārstāvniecības skaitlisko sastāvu?
…
