Komunikācija – sociālās realitātes radīšana un uzturēšana.
Komunikācijas teorijas – cilvēka pašapziņas radītas idejas un teorijas, kas palīdz mums pieņemt lēmumus.
Cilvēki savas idejas pieņemam kā teorijas. Mēs nevaram izvairīties no šīm teorijām ikdienas dzīvē. Paši teoriju radītāji uzskata, ka teorijas ir vienkāršas un viegli izmantojamas, piemēram, Kurts Levins uzskata, ka nav nekā vieglāka un saprotamāka par teorijām.
Teorijas padara dzīvi vieglāku. Situācija: Džeina skatās nakts ziņas TV un ir nobažījusies par gaidāmā laika prognozi, jo gatavojas nākošajā dienā precēties, svinības ir ieplānotas dārzā. Viņa var svinības rīkot arī restorāna telpās, bet tad viņai jāziņo par esošo situāciju menedžerim – līdz pusnaktij. Ko darīt? Smaidīgais laika ziņu lasītājs saka, lai gaida saulainu dienu ar retām pērkona lietus gāzēm, bet Džeina ir skeptiski noskaņota, jo laika gaitā ir zudusi ticība meteriologiem – viņa uzskata, ka šiem cilvēkiem vajadzētu mazāk laika pavadīt skatoties savos aparātos un vairāk – ārā pa logu. Viņa vēlas precīzāku informāciju, vairāk faktu par nākošās dienas laikapstākļiem, tādēļ pārslēdz kanālus, lai uzzinātu dažādākus viedokļus. Viņa uzzina un „savāc” vēl dažus faktus, kas norāda uz to, ka nākamajā dienā būs tikai sīks lietutiņš. Džeina šos secinājumus izdarīja lēni, balstoties uz teorijas pamatu. Viņa izdarīja secinājumus, balstoties uz teoriju par laikapstākļu maiņu, ko izveidojusi savas dzīves laikā. Un ir 90 % iespējamība, ka viņa izdarījusi pareizu pieņēmumu. Šis ir tikai viens no piemēriem, par ko Džeina var izdarīt pieņēmumus, secinājumus. Šādā veidā, balstoties uz teorijām, mēs spējam padarīt mūsu dzīves labākas.
Ceļvedis komunikācijas pasaulē. Teorijas ir realitātes kartes. Patiesība, ko tās apraksta, var būt objektīvi fakti gan „ārpusē”, gan subjektīvie fakti mūsu pašu apziņā. Mums ir nepieciešamas teorijas, kas mums parādīti, kā rīkoties nepazīstamās situācijās.
Šīs komunikācijas teorijas piešķir noteiktas iezīmes komunikācijas procesam.
Ir šādas komunikācijas teorijas:
Strappersonālā komunikācija;
Grupu un Publiskā komunikācija;
Masu komunikācija;
Kulturālais konteksts;
Integrācija.
Šīs teorijas ir balstītas uz faktiem, ka teorijas ir eksperimentālas atbildes uz jautājumiem, kas ļauj mums risināt mūsu problēmas.
Pastāv zināma saistība starp šiem sadalījumu veidiem. Arī formāts ļoti daudz ko spēj ietekmēt. Piemēram, starppersonu iedalījums ir sadalīts sekcijās, kas ietver starppersonu ziņojumus, kognitīvos procesus, attiecību attīstīšanos, attiecību uzturēšanu un ietekmēšanu.
Mūsdienās komunikācijas procesā arvien vairāk ir jāpievērš uzmanība ētikas normām, tās norāda uz to, kā mums vajadzētu komunicēties vienam ar otru. Mums jānostāda morāle pirmajā vietā.
…
