Divdabis ( particips) ir darbības vārda bezpersonas forma, kam ir darbības vārda un īpašības vārda vai apstākļa vārda pazīmes :
Krāšņas ir ziedošas ābeles.
Ābeles ziedot grezno dārzus.
Divdabim, tāpat kā citām darbības vārda formām, ir laiki, kārtas, veidi, bet nav izteiksmju un personu.
Ar īpašības vārdu divdabi saista tas, ka darbības vai stāvokļa nozīme tiek izpausta īpašības vai pazīmes veidā. Turklāt daļai divdabju ir tieksme adjektivēties: apmierinošas sekmes, peldošs ledus, sašaurinātas augu lapas.
Tāpat kā apstākļa vārdi, divdabji var apzīmēt darbības laiku, veidu, cēloni u. tml.: Dziedot nāca Jāņa bērni. Daudz laika var iztērēt, lieki runājot. Daļai divdabju ir tieksme adverbivēties: Beidzot darbs bija paveikts. No divdabjiem var darināt apstākļa vārdus: Darbs paveikts iespējami labi
Divdabju raksturojuma pamats ir:
1)kārta: drāmā kārta ( līdz ar atgriezeniskajām formām) un ciešamā kārta,
2)laiks: tagadne, pagātne,
3)lokāmība vai nelokāmība.
1.1. Divdabji ar galotni – ošs.
Sieviešu dzimtē – oša, noteiktās galotnes – ošais, - ošā – darāmās kārtas tagadnes divdabis, ko atvasina no tagadnes celma: zied – ošs, zied – ošais ķirsis – zied – oša, zied – ošā ābele, zied – oši, zied – ošie ķirši – zied – ošas, zied – ošās ābeles. Ja darbības vārda tagadnes celms beidzas ar š vai ž, tad sastopamas formas ar pagātnes celma līdzskani: cieš – am – ciešošs vai ciet – ām – cietošs, spiež – am – spiežošs vai spied – ām – spiedošs.…
