Jautājumi
1. Kas raksturīgs zemkopībai minētajās valstīs?
Divupē
Auglīgas zemes, jo atradās starp divām upēm – Tigru un Eifratu. Divupi uzskata par zemi, kurā dzimusi zemkopība. Labības graudi sākumā lietoti uzturā putraimu veidā, vēlāk atklāts paņēmiens cept neraudzētas mīklas plāceņus. Tigras un Eifratas lejtece veido purvainu līdzenumu ar vairāku metru biezu auglīgi dūņu kārtu. Lai šo zemi varētu apstrādāt, bija jārok kanāli, liekais ūdens jānovada no laukiem un jāsaglabā sausajam periodam. Tas ir atšķirīgi no Ēģiptes, kur vairāk cēla dambjus, lai aizkavētu ūdens aizplūšanu, krītoties Nīlas paliem. Kopīgi ierīkotā apūdeņošanas sistēma prasīja pastāvīgas rūpes un taisnīgu izaudzētās ražas sadali. Tas radīja nepieciešamību apvienoties un veidot jaunas, stabilas sabiedrības organizācijas formas. No zemkopības drīzumā atdalījās amatniecība.
Ēgiptē
Ēģiptiešu zemkopība nesaraujami saistīta ar Nīlas uzvedību. Ēģiptē bija sauss un karsts klimats, tūkstošiem kilometru pletās akmeņaini tuksneši. Bet cauri visai valstij no dienvidiem uz ziemeļiem tek upe Nīla.
Irdeno un mitro zemi tikko pēc paliem bez grūtībām varēja apstrādāt ar kapli un vieglo koka arklu. Apsējuši uzirdināto zemi, ēģiptieši pa lauku dzina aitas, kazas un cūkas, lai dzīvnieki iemīdītu sēklas zemē.
Novācot pa izklāto labību arī dzenāja lopus, lai no vārpām izbirtu graudi.
Zemkopība bija galvenā senēģiptiešu nodarbošanās. Viņi audzēja miežus, kviešus, linus, dažādus augļus un dārzeņus.
Zemkopība pārvērta Nīlas ieleju un Ēģipte kļuva par biezi apdzīvotu valsti.
…
