Senākā upju ieleju civilizācija radās dienvidu Divupē (mūsdienu Irākā). Šīs zemes tautas būvēja apmetnes, kopa laukus un pierakstīja likumus.
Divupes ģeogrāfija
Par Divupi jeb Mezopotāniju grieķi sauca zemes starp Tigras un Eifratas upēm. Divupe ir daļa no Auglīgā pusloka, auglīgas zemes joslas, kas stiepjas no Persijas jūras līča līdz Vidusjūras austrumu krastam. Divupe ir līdzenums ar karstu un sausu klimatu. Zemi padara auglīgu upju plūdi. Tigras upe, kura ir aptuveni 2000 km gara, un Eifratas upe, kura ir gandrīz 3000 km gara, nes ūdeni un auglīgas dūņas.
Šīs divas upes, no kalniem nonākušas līdzenumā zaudē savu spēku. To gultnēs nosēžas dūņas, izveidodamas aizsprostojumus un radīdamas plūdus. Dažkārt upes maina savu gultni. Senajos laikos Tigra un Eifrata Persijas jūras līcī ietecēja atsevišķi, bet tagad tās satek vienā upē vairāk nekā 160 km no līča krasta.
Šumeru pilsētvalstis
Jaunajā akmens laikmetā pirms apmēram 6000 gadiem Divupes dienviddaļā apmetās klejotāji, lopkopji. Tie iemācījās savaldīt upes plūdus un pakāpeniski no lopkopības pārgāja uz zemkopību. Jaunie zemkopji nosusināja purvus, lai iegūtu auglīgas augsnes. Tie cēla dambjus un raka dīķus, lai novērstu savu lauku applūšanu. Sausajos ziemeļu apgabalos tie būvēja apūdeņošanas kanālus. Šie kanāli pievadīja ūdeni laukiem periodos, kad nelija lietus.
Šajā zemkopju novadā no ziemeļaustrumu kalniem ap 3300.g.p.m.ē. ienāca šumeru klejotāji. Šumeri sajaucās ar vietējiem zemkopjiem, tādēļ Divupes dienviddaļu sāka dēvēt par Šumeru. Tieši šeit radās pasaules pirmā civilizācija. Zemkopju ciematiem augot, gar Tigru un Eifratu izveidojās divpadsmit pilsētvalstis. Pilsētvalsts ietvēra pilsētu un apkārtējās zemes. Katrai pilsētai bija savs valdnieks.
Divupē bija auglīga zeme, bet tur bija ļoti maz akmeņu un koku. Ēku būvei šumeri izmantoja mālu no upju gultnēm. Lai būvētu mājas, pilis un tempļus, šumeri sagrieza mālu dažāda lieluma ķieģeļos un lika kaltēties karstajā dienvidu saulē.…
