DNS un RNS - to funkcijas un nozīme

DNS jeb dezoksiribonukleīnskābe ir iedzimtības informācijas nesējs cilvēkiem un gandrīz visiem pārējiem organismiem. Gandrīz katra šūna cilvēka organismā satur vienu un to pašu DNS. Lielākā daļa DNS atrodas šūnas kodolā (to sauc par kodola DNS). Organisma pilnu kodolā esoša DNS komplektu sauc par genomu.
Tomēr cilvēkiem un citiem sarežģītiem organismiem DNS ir atrodams arī mitohondrijos, to sauc par mitohondrionālo DNS jeb mtDNS. (Mitohondriji ražo enerģiju, kas nepieciešama, lai šūna varētu darboties.)
Pēc ķīmiskās uzbūves DNS polimērs, kura monomēri ir nukleotīdi – organiskas slāpekļa bāzes, ogļhidrāta dezoksiribozes (cukuri) un fosforskābes atlikums.
DNS molekula ir dubultspirāle, kas sastāv no divām savītām spirālēm. Tās garums var sasniegt pat vairākus milimetrus, DNS ķēdes ir 22 - 26 angstrēmus platas, viena nukleotīdu grupa ir 3,3 angstrēmu gara. Lai gan katrs atsevišķs elements ir ļoti mazs, DNS polimēri var būt milzīgi. Piemēram, garākā cilvēka hromosoma #1 ir 220 miljonu bāzu pāru gara. Dzīvos organismos DNS parasti nepastāv kā atsevišķa molekula, bet gan kā cieši savienots molekulu pāris. …