Dž.Bērklijs "Traktāts par cilvēka izziņas principiem"

1.Vēlēdamies atbrīvoties no aizspriedumiem un sajūtu maldīguma ar spriešanas palīdzību, mēs nonākam pie dīvainiem paradoksiem, problēmām un pretrunām, un teorētisku spriedelējumu rezultāta atgriežamies pie sākotnējā izejas punkta vai ieslīgstam skepticismā.
2.-3. Pastāv uzskats, ka cilvēks nav piemērots patiesības iepazīšanai, bet B apgalvo, ka vajag ticēt, ka dievs ir pārāk žēlsirdīgs, lai radītu mūs ar alkām pēc tādām zināšanām, kuras mums nav pa spēkam apgūt.
4. Nolūks noskaidrot, kādi principi ir likuši radīt šaubas par cilvēka spēju pilnvērtīgi izzināt.
6. Uzskats, ka prātam piemīt spēja veidot abstraktās idejas jeb jēdzienus par lietām, padara teorētisko domu sarežģītu un izraisa kļūdas un grūtības neskaitāmās zinātnes nozarēs.
9. Abstrahēšana notiek, atdalot no lietām atšķirīgo un saglabājot tikai kopīgo, tā nonākot līdz idejai par šo kopīgo.
10. Bet lielu daļu ideju, īpašību var iedomāties tikai kopā ar citām. (piem, iedomājoties degunu, tam piemīt kaut kāda krāsa)
11. Kādus piemērus var minēt, lai aizstāvētu abstrahēšanu.
Citē Loku par to, ka abstrahēšanas spēja atšķir cilvēkus no dzīvniekiem. Bet tad daudzus no tiem, ko sauc par cilvēkiem, vajadzētu saukt par dzīvniekiem.…