Šajā esejā iecerēts analizēt ASV prezidenta Džordža W. Buša runu 7.maija vizītes laikā Rīgā, Mazajā Ģildē. Uzskatu, ka šī runa ir analīzes vērta, jo tā ir salīdzinoši ievērojama pēc tās apjoma, runātājs ir pasaules lielvalsts vadītājs un tā ir lielā mērā saistīta ar dažādām Latvijai aktuālām problēmām. Manuprāt, tieši šī ASV prezidenta runa bija viņa vizītes galvenais kodols un tajā teiktās atziņas tika plaši apspriestas arī pēc Buša vizītes beigām Latvijā.
Buša vizīti es centīšos apskatīt ar kritiskā diskursa analīzes palīdzību, kur diskurss tiek skatīts kā noteikta sociāla prakse noteiktos kultūrsociālos kontekstos (N. Fairclough, 2003). Šajā gadījumā politisko diskursu var skatīt kā sakārtotu diskursīvu prakšu kopu, kas saistīta ar politikas sfēru. Tā kā diskursa analīzes mērķis ir ne tikai analizēt politiķu runu tekstuālā un mijiedarbības līmenī noteiktas diskursīvas prakses gaismā, bet arī ņemt vērā “kontekstu” plašākā nozīmē, to centīšos darīt arī šajā esejā. Darbā centīšos sniegt nelielu ieskatu arī institucionālajā līmenī, konkrētajā situācijā, kā arī citos aspektos.
Pētnieks Van Deiks, veicot diskursa analīzi lielu uzsvaru liek uz dažādiem diskursa struktūras līmeņiem – sākot ar runas intonāciju, sintaksi, metaforu lietojumu, beidzot ar argumentāciju un pieņēmumiem , ko runātājs izmanto un tēmas ko tas izvēlas.
Mišels Fuko, runājot par diskursa iekšējām norisēm atzīmē to, ka gandrīz katrai sabiedrībai ir savi lielie narratīvi, kuri tiek pārskatīti, atkārtoti, laboti diskursu komplekti, kuri tiek citēti pie iepriekšnoteiktiem apstākļiem. Tās ir lietas, kas, kādreiz pateiktas, tiek saglabātas, tāpēc, ka pastāv ticība, ka tajās ir kāds noslēpums vai vērtība.1 Viens no šīs esejas uzdevumiem būtu salīdzināt Buša runu ar plašāku ASV sabiedrības narratīvu.…
