Šajās slavenajās dzejas rindās, tautu reiz stingri brīdināja Imants Ziedonis, uzskaitīdams nelaimes, kas rodas no mīlestības trūkuma. Dzejas pantiņš beidzas ar vārdiem: “un maizi negriež nazis ass.”
Lai naži neradītu problēmas, ir jāsniedz neliels pārskats par mīlestību un tās lomu cilvēka dzīvē. To, kas ir mīlestība, būtu jāzina katram, vēl jo vairāk tāpēc, ka mīlas lietās var gadīties visādi, arī vēl trakāk nekā Imanta Ziedoņa minētajā piemērā.
Īsta mīlestība ir beznosacījuma, pilnīga cita cilvēka pieņemšana. Mīlestība ir pacietīga, mīlestība ir labvēlīga, tā nav greizsirdīga; mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā nav nepiedienīga, nemeklē savu pašas labumu, neskaišas, nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā panes visu un uzticas visam, tā cer uz visu un iztur visu.
Pieņemšana nozīmē, ka mēs esam ar mieru būt kopā ar cilvēku tādu, kāds viņš šobrīd ir, un netaisāmies viņu kaut kā mainīt vai „uzlabot”. Tāpat, pieņemšana nozīmē, ka mūsu attieksme pret partneri nemainās, pat, ja viņš vai viņa dara vai saka kaut ko tādu, kas mums nepatīk.