Dziedzerepitēlijs ir epitēlijaudu grupa, kas sastāv no šūnām, kas sintezē un sekretē bioloģiski aktīvas vielas (sekrētu). Visas dzīvās šūnas spēj sekretēt dažādas vielas, tomēr, tādas šūnas kā serocīti, gļotšūnas ir specializējušās šim mērķim, un tās sauc par glandulocītiem. Dziedzeršūnas specializējas no cilindriskā vai kubiskā epitēlija šūnām. Dažas dziedzerepitēlija daļas satur tik daudz glandulocītu, ka tajās segepitēlija šūnas gandrīz nav sastopamas (dziedzeru acinos). Glandulocītiem visbiežāk ir piramīdas forma ar platu pamatni, apakšējā trešdaļā atrodas apaļš kodols ar kodoliņu, raksturīgi lieli graudainā endoplazmatiskā tīkla sakopojumi (ergatoplazma), kas nodrošina olbaltumvielu sintēzi eksportam no šūnas, labi izveidots gludais endoplazmatiskais tīkls, un mitohondriji. Goldži komplekss atrodas virs kodola.
Sekrēcija, kas ir dziedzerepitēlija šūnu funkcija, ir sarežģīts process, kuram ir 4 fāzes :
1. Šūna caur bazālo poru no asinīm un limfas uzņem dažādas neorganiskas vielas, ūdeni, aminoskābes, monosaharīdus un taukskābes.
2. Pie graudainā EPT ribosomām un poliribosomām sintezējas olbaltumu sekrēti, bet pie gludā EPD – neolbaltumu sekrēti. Pa EPT kanāliņiem tie nonāk Goldži kompleksa zonā, kur sekrēts tiek „iepakots” un ar mikrofilamentu palīdzību virzīts uz šūnas apikālo galu.
3. Sekrēts tiek izdalīts no šūnas.
4. Atjaunojas šūnas struktūra, šūnu reģenerācija.
…
