Fokusgrupas dalībnieku atlase. Piemēram, lai apspriestu tematu par literatūras pieejamību internetā un grāmatās; to līdzības un atšķirības, ir jāiesaista moderno tehnoloģiju lietotājus (eksperimentāls stāvoklis) un tradicionālo avotu lietotājus (standarta stāvoklis) savstarpējā diskusijā. Taču, lai sasniegtu labākos rezultātus, ieteicams apvienot dažādas metodes (triangulācija), piemēram, aptaujas, fokusgrupas un dziļās intervijas izmantošana.4
Datu ierakstīšana, analīze un interpretēšana. To var veikt manuāli, rakstot piezīmes, vai automātiski, ierakstot elektroniskā ierīcē. Ja izmanto otro variantu, ir noderīgi ierakstīt katra dalībnieka vārdu, lai spētu atpazīt katru no runātājiem. Kvalitatīvās piezīmes par attieksmēm un mijiedarbību var būt lietderīgas, interpretējot rezultātus. Par datiem kļūst diskusijas atšifrējums un papildus piezīmes. Pētnieks var izmantot metodes, kas saistītas ar kontentanalīzi. Ir jāatspoguļo mijiedarbības rezultāta kvalitatīvie elementi. Citējot dalībniekus, var atspoguļot vispārinājumus, kas izstrādāti pētījuma rezultātā.5
Priekšrocības un trūkumi. Priekšrocības: 1) Diskusijas virzienu nosaka fokusgrupas dalībnieki, veidojot kopīgi strukturētas atbildes un risinājumus, nevis pētnieka priekšlikuma rezultātā. 2) Izmaksas un laika patēriņš ir nosacīti neliels. Trūkumi: 1) Salīdzinoši nelielā grupas izmēra dēļ pētījuma rezultātu vispārināšana ir ierobežota. 2) Fokusgrupas ir vairāk kā eksperimentāls pārskats, kurā trūkst spontānuma, jo iespējams, ka dalībnieki savu uzvedību pielāgo dotajai situācijai, nevis veic darbības to dabiskā kārtībā. 3) Ja starp fokusgrupas dalībniekiem ir apņēmīgi indivīdi, kas var dominēt vai kontrolēt diskusijas procesu. Jāņem vērā, ka, pat ja fokusgrupas dati attēlo grupas datus, tie bieži vien būs balstīti uz verbāli agresīvāko personu attieksmēm un viedokļiem.1
…
