Tiesības uz vienlīdzīgu darba samaksu ieviestas 1957.gadā Eiropas Ekonomiskas Kopienas dibināšanas līguma 119.pantā Ekonomisko interešu nolūkos.
Pirmā lieta Defrenne II 43-75. Izskatīta 1976.gadā
Defrenne II svarīgākās atziņas
Vienlīdzīgas darba samaksas mērķis ir ne tikai EK ekonomiskās intereses, bet arī sociālās
“Līguma 119. pantam ir divi mērķi.
No vienas puses, ņemot vērā atšķirības sociālās likumdošanas attīstībā dažādās dalībvalstīs, 119. panta uzdevums ir izvairīties no situācijas, kad Kopienas iekšējās konkurences apstākļos tiem uzņēmumiem, kas dibināti dalībvalstīs, kuras ir ieviesušas vienāda atalgojuma principu, rodas nelabvēlīgi konkurences apstākļi salīdzinājumā ar tajās dalībvalstīs esošiem uzņēmumiem, kuras vēl nav novērsušas atalgojuma diskrimināciju attiecībā uz darba ņēmējām sievietēm.
No otras puses, šis princips ir daļa no Kopienas sociālajiem mērķiem, kas attiecas ne tikai uz ekonomikas savienību, bet paredz arī ar kopējām darbībām nodrošināt sociālu progresu un turpināt pastāvīgi uzlabot Eiropas tautu dzīves līmeni un darba apstākļus, kā tas ir uzsvērts Līguma preambulā.
Šis mērķis ir uzsvērts, iekļaujot 119. pantu sociālajai politikai veltītajā sadaļā, kuras pagaidu noteikumi, proti, 117. pants, norāda uz vajadzību veicināt darba ņēmēju dzīves līmeņa un darba apstākļu uzlabošanos, ļaujot tos pakāpeniski vienādot.
No šā divkāršā ekonomiskā un sociālā mērķa izriet, ka princips par vienādu atalgojumu ir viens no Kopienas pamatprincipiem.”
1.Sākotnējām dalībvalstīm pilnībā jānodrošina 119. panta piemērošana no 1962. gada 1. janvāra, proti, no pārejas perioda otrā posma sākuma, bet jaunajām dalībvalstīm tā jānodrošina no 1973. gada 1. janvāra, kad stājas spēkā Pievienošanās līgums. Pirmais minētais termiņš ar dalībvalstu 1961. gada 30. decembra rezolūciju nav mainīts.…
