Džīna Vatsone ir dzimusi 1944. gadā 21 jūlijā, mazpilsētā Rietumvirdžinijā, jaunākais bērns astoņu bērnu ģimenē, viņa baudīja plašas ģimenes un vietējas vides pozitīvo devumu. Viņas māsas izglītība sākās slimnīcas māsu skolā, ko viņa pabeidza 1961 gadā. Pēc māsu skolas absolvēšanas Vatsone aprecējas un ar vīru pārcēlās uz Kolorado pavalsti, kur ieguva bakalaura gradu māsu zinātnē 1964. gadā, maģistra gradu māsu zinātnē 1966. gadā un doktora gradu psiholoģijā un padomdošanā 1973. gadā .
Dr. Vatsone bija Kolorado universitātes māsu zinātnes fakultātes bakalaura programmas vadītāja, universitātes slimnīcā vadīja māsu praksi, attīstījusi un vadījusi māsu zinātnes doktora programmu un bijusi fakultātes dekāne, noorganizēja un vadīja speciālu centru, kura merķis bija cilvēcīga cilvēku aprūpe , pamatojoties uz Vatsones cilvēcīgas aprūpes teoriju.
Dr. Vatsone saņēmusi ļoti daudz apbalvojumu par savu pienesumu māsas praksē, izglītībā un teorijā, viņa ir apbalvota ar četriem goda doktora grādiem, lasījusi neaprakstami daudz referātu par savu cilvēcigo aprūpes teoriju ne tikai ASV, bet visā pasaulē. Dr. Vatsone, darbojās Nacionālajā māsu līgā un bija tās prezidente no 1995. līdz 1996. gadam. Vatsones teorijas modelis ir vienreizējs ar to, ka tas liek uzsvaru uz cilvēka garu vai veselību. Viņas ideāli ir saistīti ar viņas filozofiju un teoriju par cilvēcīgu rūpēšanos, kas attiecas uz garu, nevis vielu, uz plūdumu, nevis uz apstākļiem. Viņa arī uzskata, ka māsas prakses būtība ir aizsargāt cilvēka cieņu un cilvēcību veselības aprūpes sistēmā.
Teorijas pieņēmumi:
Māsas prakses pieņēmumi, kas pamato cilvēka aprūpes vērtības, izriet no Vatsones filozofijas, kā:
1. aprūpe un mīlestība sastāda galveno un universālo psihisko enerģiju, un
2. aprūpe un mīlestība ir vajadzīga, lai cilvēks dzīvotu, un ir arī cilvecības sastāvs.
Ir nepieciešams aprūpēt sevi un mīlēt sevi, lai rūpētos par citiem. Aprūpe nav rezultāts, bet veids, kā nonākt pie mērķa. Māsas spējas uzturēt aprūpes ideoloģiju un to iztulkot praksē noteiks māsas prakses ziedojumu sabiedrībai. Māsas prakse tradicionāli ir ietvērusi klienta aprūpi – veselība un slimībā. Aprūpe ir māsas prakses degpunkts. Tomēr aprūpe ir saņēmusi maz uzmanības veselības gādības sistēmā. Aprūpes vērtība ir svarīga daļa, kas uztur prakses ideālus. Aizsargāt cilvēku aprūpes vērtību ir nozīmīgi.
Māsas spējas sociālā, morālā un zinātniskā plāksnē parādās viņas cilvēcīga aprūpē. Šie pieņemumi sniedz izskaidrojumus, kā attīstīt māsas praksi kā cilvēcīgu zinātni.
…
