Dzirdes uztveres īpatnības un radiožurnālistikas specifika

Dzirdes uztveres īpatnības un radiožurnālistikas specifika
Kā mīnuss radiožurnālistikā ir tas, ka žurnālisti nezina klausītāju ārējos apstākļus.
RADIO ir “Cilvēks cilvēkam par cilvēku”.
Jāmāk atrast vidusceļš starp publicitāti un privātiskumu.
Pirmā balss pārraide – 1906, R.Fressendens (ASV)
Radio sākums – 1919.g. ASV, 1992- sāka raidīt Parīze, 1922 – Lielbritānijā nodibināja BBC, radio sākās arī Dānijā, PSRS, Argentīnā, 1923-Vācijā, Austrālijā, Beļģijā, Somijā, Norvēģijā, Šveicē, Čehoslovākijā, 1924 – Austrijā, Itālijā, Spānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, 1925 – Ungārijā, Polijā, Japānā, Latvijā. 1933.g. Luksemburgā tika uzstādīts 200kW (tobrīd visjaudīgākais pasaulē), kurš raidīja visā Eiropā, arī reklāmu.
Pirmais pilnā sastāva elektriskā orķestra koncerts – 1932.g. Berlīnē.
Pirmā speciāli radio sarakstītā luga – Hjūza „Danger”, BBC, ASV, 1924.g. marts.
Mikrofona raidījuma specifika – diktori radīja iespaidu, ka viņi runā tieši ar Tevi.
Mūsdienu radio – necenšas runāt ļoti pareizi; vienkāršība un draudzīgums bieži tiek imitēti, to panākot izmantojot sarunas valodai raksturīgu sintaksi, pārteikšanās, pašlabošanu, žargonu, neformālo uzrunu, spontāniskumu; šie valodas elementi bieži parādās intervijās, diskusijās, reportāžās; ziņās, programmu pieteikumos, anonsos, radiožurnālos parasti seko iepriekš uzrakstītam un rediģētam tekstam. Šodienas realitāte ir globālā TV, bet radio joprojām ir prioritāte, jo ir lēts un vienkāršs.
Radio teksta normas ir atkarīgas no komunikatīvās situācijas konteksta un raidījuma sociālās funkcijas. …