Mēness ir sterils. Nekādas organiskās dzīvības pēdas uz Zemi atvestajos Mēness iežu un grunts paraugos nav konstatētas. Apstākļi uz Mēness nav piemēroti dzīvības ilgstošai pastāvēšanai. Mēnesim nav atmosfēras, tāpēc divas nedēļas garās dienas laikā pavadoņa virsma sasilst līdz +130 °C, bet tikpat garajā naktī atdziest līdz -170 °C. Mēness virsmu netraucēti sasniedz Saules ultravioletais starojums un rentgenstarojums, kas ir bioloģiskiem organismiem kaitīgs vai pat nāvējošs. Kaut arī pēdējo gadu pētījumi liecina, ka Mēness polos krāteru ieplakās ir atrodams ūdens ledus, tas nekūst, jo vienmēr atrodas ēnā.
Ar kosmisko aparātu Surveyor 3 uz Mēnesi tikai aizvesti mikroorganismi, kas izdzīvoja nelabvēlīgajā vidē. NASA foto.
Kāds nejaušs eksperiments palīdzēja noskaidrot, ka Zemes baktērijas spēj izdzīvot pat šādos nelabvēlīgos apstākļos. Kosmiskie aparāti, kas nolaidās uz Mēness, tika sterilizēti, tomēr 1967. gadā ar automātisko zondi Surveyor 3 uz Mēnesi tika aizvesta cilvēka organismā mītoša baktērija Streptococcus mitus. Pēc diviem gadiem zondes tuvumā nolaidās kosmosa kuģis Apollo 12 un tā apkalpe atsevišķas zondes detaļas aizveda uz Zemi. Uz Zemes baktērijas sporas atdzīvojās un sāka vairoties. Vēl ilgāk - sešus gadus kosmosā nodzīvoja baktērijas Bacillus subtilis, kas speciāli tika pakļautas vakuumam, radiācijai un Saules starojumam. Pēc nogādāšanas uz Zemes tās vairojās bez problēmām. Tomēr ir atšķirība starp jau gatavu organismu, kas spēj izturēt nelabvēlīgus apstākļus, un būtnēm, kam vajadzētu rasties un ilgstoši pastāvēt šādos apstākļos. Uz Saulei tuvajām planētām - Merkura un Venēras - dzīvību meklēt laikam nav nozīmes, jo uz Merkura temperatūras svārstības ir vēl lielākas nekā uz Mēness, bet uz Venēras visu laiku ir karsts kā cepeškrāsnī (+470 °C). Nākošais kandidāts ir Marss.
…
