Šajā darbā mēs apskatīsim un daudz ko jaunu uzzināsim par krabjiem, par viņu dzīvesveidu,barību,vairošanos.Krabji pieder vēžveidīgo dzimtai, ko sauc par desmitkājvēžiem,kurā vēl ir arī omāri, garneles un vēži.Katram no tiem ir pieci pāri staigājamo kāju, bet priekškājas parasti ir pārveidojušās par spīlēm.
Laupītājkrabis ir vispazīstamākais sauszemes vēžveidīgais.Grūti noticēt, ka šis milzis ir Eiropas piekrastē dzīvojošo vientuļniekvēžu radinieks.Laupītājkrabi sauc arī par palmu krabi. Kaut arī šim vēžveidīgajam ir savdabīgs dzīvesveids,vēdera forma liecina par radniecību ar citiem vientuļniekvēžiem.Pamestās čaulās slēpjas vienīgi jaunie un mazie krabji.Laupītājkrabis ir piemērojies dzīvei uz sauszemes.Ekstremālu sausumu pacieš tāpēc,ka var absorbēt ūdeni no mitrās zemes savā slēpnī.Slēpnis ir veidots tā,lai tas neizžūtu.Laupītājkrabis elpo līdzīgi kā citi vēžveidīgie, tas ir, ar žaunām.Žaunas gan ir orgāns,lai elpotu zem ūdens, taču laupītājkrabja žaunām ir citādāka uzbūve.Tās veido sūķļveidīgi, ar asinīm labi apgādāti audi, kas atgādina plaušas.Laupītājkrabis patstāvīgi uztur mitrumu žaunās.Šim nolūkam izmanto abas pakaļkājas, kam ir birstītes forma, - iegremdē tās ūdenī un piesūcina žaunas.Laupītājkrabis ir arī attīstījis īpatnēju dzeršanas paņēmienu.Viņš iegremdē ūdenī spīles un uz tām palikušās ūdens piles pārvieto mutes dobumā.
…