Dzīvnieku valsts.
Dzīvnieki ir heterotrofi daudzšūnu organismi, kas barību norij un tad sagremo ķermeņa dobumā. Ķermenis sastāv no diploīdām somatiskajām šūnām, mejozes rezultātā veidojas haploīdas gametas. Gametām saplūstot veidojas diploīda zigota, no tās attīstās jauns organisms. Lielākajai daļai dzīvnieku raksturīga dzimumvairošanās. Vairumam dzīvnieku ir diferencēti audi. Vienkāršākie dzīvnieki attīstās no 2 dīgļlapām – ektodermas un entodermas, lielākajai daļai ir arī trešā dīgļlapa – mezoderma. No dīgļlapām embrioģenēzē attīstās audi un orgāni. Audi ir diferencēti, katrs veic savu fumkciju.
Dzīvnieki var būt asimetriski, staraini (radiāli) simetriski un divpusēji (bilaterāli) simetriski.
Dzīvniekus klasificē pēc ķermeņa simetrijas veida, dīgļlapu skaita, ķermeņa dobuma veida un segmentācijas.
Sūkļu tips (Spongia, Porifera).
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/
Uzbūve. Nodalījās no citiem dzīvniekiem pirms dīgļlapu izveidošanās, tāpēc nav ektodermas un entodermas, no tā izriet, ka nav arī audu, kaut arī ir diferencētas šūnu grupas, kas viegli pārvēršas viena par otru. Arī orgānu nav. Palikuši šūnu attīstības līmenī. Primitīvi, sēdoši (visu dzīvi pavada piestiprinājušies pie substrāta), nekustīgi dzīvnieki, bieži koloniāli. Ķermenis maisveida. Mazākie ir dažus mm augsti, bet Neptūna kauss ir 1, 5 m augsts un 0,5m un vairāk diametrā. Nav noteiktas ķermeņa simetrijas vai ir neskaidra radiālā simetrija. Ir ektodermas šūnas (veido ķermeņa ārējo slāni), amebocīti (amēbveida šūnas), hoanocīti (šūnas ar lipīgu apkakli un vicu, kas izklāj ķermeņa dobumu), skeletveidotājas šūnas, kas sintezē skeleta adatas. Šūnu saskaņotu darbību nenovēro. Starp ektodermas šūnām un hoanocītiem atrodas mezogleja. Mezogleja ir recekļveida viela, kurā izkaisītas skeletveidotājas šūnas, amebocīti un gametas. Mezogleju caurauž kanāli, kas sākas ķermeņa virspusē kā sīkas ievadporas.…