2.temats Dzīvojamo telpu īres attiecību pamatnoteikumi.
Dzīvojamo telpu īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai pers par maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas ties citai pers var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam ‘’par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā’’ uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā. Dzīvojamās telpas īres līgumā norādāmas visas telpas, palīgtelpas, ēkas, komunikācijas un ierīces, kas tiek nodotas īrnieka lietošanā, kā arī citi pēc pušu vienošanās svarīgi jautājumi. Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres līgums(ir līgums, ar kuru viena puse (izīrētājs) nodod otrai pusei (īrniekam) lietošanā dzīvokļa īpašumu). Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets var būt atsevišķs dzīvoklis, dzīvokļa daļa vai dzīvojamā māja. Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets ir telpu komplekss, kas tiek nodots īrnieka lietošanā. „Dzīvojamā telpa” – viss tas, kas izīrēts dzīvošanai, telpu komplekss, kurā ietilpst ne tikai dzīvojamās telpas (istabas), bet arī palīgtelpas, saimniecības telpas (ēkas), komunikācijas un ierīces, kas nodrošina normālu dzīvojamo telpu lietošanu. Par atsevišķu īres līguma priekšmetu nevar būt istabas daļa vai caurstaigājama istaba, kā arī palīgtelpas (virtuve, gaitenis, pieliekamā telpa u.c.).Parasti dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets ir atsevišķs dzīvoklis, bet likums pieļauj gadījumu, kad vienā atsevišķā dzīvoklī par telpām var tikt noslēgti divi vai vairāki dzīvojamās telpas īres līgumi., katrs par kādu dzīvokļa daļu. Šādā gadījumā dzīvojamajai telpai ir jābūt izolētai (izejai no tās ir jābūt iekārtotai uz koplietošanas telpu). Par istabas daļas vai caurstaigājamas istabas lietošanu var noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja dzīvokli aizņem pats īpašnieks (fiziskā persona). Dzīvokļa īpašnieks var savā dzīvoklī, kurā dzīvo viņš pats, izīrēt citai personai (īrniekam) gan caurstaigājamu istabu, gan arī istabas daļu. Dzīvojamās telpas īres maksa. Ir būtiska līguma sastāvdaļa. Slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties, izņēmums ir valstij un pašvaldībām piederošās dzīvojamās telpas. Izīrētājs un īrnieks var brīvi vienoties par jebkuru īres maksas apmēru. Gan līgumam, gan maksai ir jābūt noteiktai rakstveidā. Dzīvojamās telpas īres maksu veido:1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un 2) peļņa. Apsaimniekošanas izdevumi sastāv no:1) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana);2) normatīvajos aktos noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma ēkas atjaunošanai;3) likumos noteiktajiem obligātajiem maksājumiem (nekustamā īpašuma nodoklis u.tml.);4) zemes nomas maksas par zemes gabala lietošanu, ja dzīvojamā māja...…
