Džona Boulbija atziņas par audzināšanu

10. „Indivīda spēja veidot ciešas emocionālas attiecības ar citiem cilvēkiem dažkārt aprūpējamā lomā, un dažkārt aprūpētāja lomā ir svarīgākā iezīme, kas raksturo cilvēka psihisko veselību un viņa eksistences jēgu” (119.lpp)
Šeit gribas lielā mērā piekrist, jo visas šeit uzskaitītās īpašības un vēlmes es pati izjūtu sevī un nespēju dzīvi iedomāties bez tām, tāpēc jau var spriest, ka tā ir mūsu patiešām augstākā eksistences jēga, jo atņemot kaut vienu no aspektiem, dzīve pēc manām domām paliek ļoti nepilnvērtīga gan pieaugušam cilvēkam, gan bērnam.
Džons Boulbijs piesaista ar savu vienkāršību. Kad lasu viņa darbus, liekas, ka citādāk nemaz nevar būt. Šajā audzināšanā vēl ir daudzi aspekti, kuri šeit netika aplūkoti. Tomēr attiecību modeļi, kas pietiekami spēcīgi un paliekoši iespiežas mūsos, veidojas no bērnības saitēm. Katra cilvēka dzīvē var pienākt brīdis, kad nepieciešams izvērtēt šo saišu aktualitāti un noticēt, ka pieaudzis cilvēks nereti spēj paveikt to, ko nekad nav spējis bērnībā. Ja tik apmierinātas bērnu vajadzības pēc rūpēm un mīlestības, bērni aug stipri un gādīgi. Tas taču liekas tik elementāri, bet patiesībā ir smags un atbildīgs uzdevums. Džons Boulbijs to spēj vienkārši, bet spēcīgi argumentēt un pamatot.
…