Tēls
Vecais Majors
Raksturojums
„Viņš bija divpadsmit gadu vecs un pēdējā laikā visai pieņēmies miesās, tomēr aizvien vēl bija majestātisks kuilis, pēc izskata gudrs un lab¬sirdīgs, neraugoties uz to, ka nekad nebija apzāģēti viņa ilkņi.”
„Man ir bijis ilgs mūžs, man ir bijis daudz laika domāt, vienatnē guļot savā aizgaldā, un es, manuprāt, drīkstētu teikt, ka pazīstu dzīvi uz šīs zemes tikpat labi kā jebkurš dzīvnieks, kas šobrīd uz tās mīt. Tieši par to es vēlos ar jums runāt.”
„Par sevi es nekurnu, jo esmu viens no laimīgajiem. Man ir divpadsmit gadu un ir bijis pāri par četrsimt bērnu. Tāda ir cūkas dabiskā dzīve.”
„Es esmu vecs, un balss man ir aizsmakusi, taču, kad būšu iemācījis jums melodiju, jūs paši varēsiet nodziedāt to labāk.”
„Trīs naktis vēlāk vecais Majors miegā mierīgi nomira. Viņu ap¬glabāja augļudārza malā.”
Mans vērtējums
Vecākais fermā, tāpēc bija ieguvis lielu dzīves pieredzi un savu nostāju pret dzīvi. Viņš bija kā iedvesmas avots. Kā simbols veselai kustībai. Būtība viņa ideoloģija nebija slikta, taču tā tika izmantota un pārveidota dažu indivīdu vajadzībām.
…