Ar īpašu aizrautību Eduards zēna gados vāca visādas puķes un zālītes, pēc augu noteicēja tās identificēja un veidoja herbāriju.
Neparastais vērīgums un atmiņa izpaudās arī tādējādi, ka jau divarpus gadu vecumā Eduards pazinis drukātos burtus, bet savā piektajā mūža gadā tekoši lasījis, neatstādamies no pieaugušajiem tikmēr, kamēr viņam nav izskaidrots viss nesaprotamais.
Eduarda tēvs savus bērnus bija sagatavojis tiktāl, lai tie bez parastajām pagastskolas ziemām varētu iestāties draudzes skolā.
Tā no 1878. gada līdz 1880. gadam mācās Cēsu draudzes skolas pēdējā klasē un Cēsu apriņķa skolā (priekšpēdējā un pēdējā klasē) no 1880. gada līdz 1881. gadam.
Ar savu gaišo galvu patiešām viegli ticis cauri draudzes un apriņķa skolai, katru no tām pabeidzot nepilna pusotra gada laikā, četrpadsmitgadīgais Eduards atdūrās pret pirmo nopietno šķērsli savā mūžā. Pēc tēva nāves ģimenei nebija līdzekļu, lai viņu varētu laist uz Rīgu četrus gadus mācīties ģimnāzijā. Bet izglītība, ieskaitot studijas, bija viņa mērķis, bez kā dzīve zaudētu jebkuru jēgu. Četros gados viņš mājās patstāvīgi, bez skolotāju palīdzības sagatavoja visu ģimnāzijas kursu un tikai gatavības apliecības dēļ uz gadu iestājās Rīgas guberņas ģimnāzijas pēdējā klasē, to beigdams kā viens no labākajiem skolēniem.
Cēsu apriņķskolas priekšnieks izteicies: „Veidenbaums reiz paliks ģeniāls zinātņu vīrs vai arī zaudēs prātu. Viņa gara dāvanas ir pavisam ārkārtējas.”
1887. gada 22. augustā Eduards Veidenbaums tek uzņemts Tērbatas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
„Dzīvot ir cīnīties, un labākais cilvēks pasaulē ir tas, kas aizstāv sevi un citus pret pārestībām, kas mūžam karo pret netaisnību”, savam brālim raksta divdesmitgadīgais students Eduards Veidenbaums. Un tā ir viņa pārliecība, viņa būtība.
Studenta Eduarda Veidenbauma zināšanas gandrīz visi Tērbatas Universitātes Juridiskās fakultātes profesori novērtējuši ar augstāko atzīmi.
Viņš prata desmit svešvalodas – vācu, krievu, latīņu, grieķu, franču, angļu, igauņu¬¬¬ – tik labi, ka šo tautu rakstnieku darbus viņš lasīja oriģinālā.
Vācu valodu Eduards Veidenbaums pārvaldīja pilnīgi, jo visas mācības gan Rīgas guberņas ģimnāzijā, gan Tērbatas Universitātē notika šajā valodā.
Tērbatā gada laikā viņš iemācījās tekoši runāt igauniski un, universitātes bibliotēkā ticis pie attiecīgajām grāmatām, nedaudz ielauzījās arī itāļu un spāņu valodā. Augstskolas lekciju sarakstā viņš atzīmējis arī ebreju gramatiku.
Veidenbauma darbības diapazons bija skāris arī valodniecību. Kas viņu būtu mudinājis sakopot 268 (t.i. – visus?) pirmās konjugācijas darbības vārdus un sadalīt tos 34 grupās pēc celmiem?
…
