Lielbritānija. Viens no valdības galvenajiem uzdevumiem bija panākt augstu nodarbinātību, kas arī izdevās. Otrs svarīgākais mērķis bija nacionalizācija. Strauji uzplauka lauksaimniecība. Valdība spieda lauksaimniekus iegūt maksimāli iespējamās ražas, jo pasaulē bija graudu deficīts un brtiem trūka ārzemju valūtas. Lauksaimniecības produkcija pieauga par 20%. Nopietna problēma bija maksājumu bilance. 50.gados valdīga psatāvīga inflācija, kas vājināja Lielbritānijas maksājumu bilanci. Vēlāk 1 no galvenajām problēmām bija aizsardzības problēma. Sešdesmitajos gados ekonomika, salīdzinājumā ar citām rūpniecības zemēm, attīstījās lēnām. Mēģinot palīdzēt rūpniecībai, valdība palielināja valsts īpašumu. 1973.g. Apvienotā Karaliste iestājās Eiropas ekonomiskajā asociācijā.
ASV. Trumena likumdošanu dēvēja par „godīgo kursu”. Palielināja palīdzību fermeriem, pieņēma likumu par dzīvokļu apstākļu uzlabošanu, tomēr daudzi dienvidu demokrāti bija pret Trumena iniciatīvām un „godīgais kurss” tā arī netika pilnīgi realizēts. 50.gados iekšpolitikā cīnījās pret „jauno” un „godīgo kursu”, bet ārpolitikā – pret internacionālismu. 19.gs. deviņdesmitajos gados ieviešot personas nodokli, izglītības un mantas cenzu, afroamerikāņiem praktiski atņēma pilsoņtiesības. 1969.g. inflācija sasniedza 6% un rūpnieciskā ražošana sašaurinājās. Ievērojami sasniegumi bija praktiskajās zinātnēs. No1972.g novembrim līdz 1974.g. augustam visas politiskās kaislības koncentrējās ap Votergeitas skandālu.
…