Eiropa un ASV pēc II pasaules kara.
LIELBRITĀNIJA.
Lielbritānija, kas skaitījās uzravētājvalsts II pasaules karā, bija zaudējusi daudz cilvēku dzīvības, arī ekonomiskie zaudējumi ļoti lieli. 1945. gadā vara joprojām piederēja Leiboristu partijai ar Čercilu priekšgalā. Viņu galvenās problēmas un mērķi bija sekojoši :
cilvēki cieti badu, jo trūka gan pašu produktu, gan ļaudis nevarēja atļauties nopirkt to kas bija, jo cenas pieauga, bet naudiņas nebija. Bet , protams, atradās arī tādi, kam līdzekļi bija - īdz ar to radās pieprasījums, no kā saprotams, laikam ejot, piedāvājums;
kara laikā tūkstošiem cilvēku tika mobilizēti armijā un ,karam beidzoties, viņiem bija vajadzīgs darbs , tādēļ centās panākt augstāku nodarbinātību;
bezdarba līmeņa regulēšanai izmantoja Keinsa metodi –kad gan valsts, gan privātais sektors izdeva vairāk līdzekļu, lai veicinātu preču pirkšanas un naudas ieguldījuma pieaugumu;
sāka stingrāk kontrolēt ekonomiskās investīcijas/ ekonomiskos ieguldījumus citās valstīs.
1946. gadā valdība sāka nodarboties ar lielāko korporāciju un Anglijas banku nacionalizēšanu, piešķīra tām valsts finansējumu, uzpirka akciju daļas un deva dotācijas lielākām bankām, deva līdzekļus dzelzceļa, transporta u.c. ražošanas iestādēm. 1951. gadā beidzās visu lielo korporāciju daļēja nacionalizēšana.
1973. gadā Anglija iestājās Eiropas ekonomiskajā asociācijā, valstī lielos daudzumos ieplūda ārzemju kapitāls, procentu likmes uz kredītiem kritās, mārciņu vērtība pieauga, uzņēmējdarbība attīstījās vēl aktīvāk